Latvijā pārtikas kartupeļus no Polijas un Rumānijas drīkstēs ievest tikai tad, ja tiem būs pase

Latvijā pārtikas kartupeļus no Polijas un Rumānijas drīkstēs ievest tikai tad, ja tiem pievienota augu pase, aģentūru LETA informēja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).

Pārtikas kartupeļu ievešanai no Polijas un Rumānijas noteiktas stingrākas prasības nekā no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tas saistīts ar augu karantīnas organisma "Clavibacter sepedonicus" (kartupeļu gaišās gredzenpuves izraisītāja baktērija) plašu izplatību šajās valstīs.

Lai nodrošinātu, ka ar izaudzētajiem pārtikas kartupeļiem slimība netiek izplatīta citās valstīs, noteiktas vairākas papildu prasības kartupeļu tirdzniecībai.

Latvijā no Polijas un Rumānijas pārtikas kartupeļus drīkst ievest tikai tādā gadījumā, ja kartupeļi izaudzēti reģistrētā saimniecībā, kas ir atzīta par brīvu no augu karantīnas organisma "Clavibacter sepedonicus" vai kartupeļi laboratoriski testēti un nav konstatēta šī baktērija, un tiem ir pievienota augu pase.

Augu pase pārtikas kartupeļiem ir identiska augu pasei stādāmajam materiālam, tai ir vienots formāts visās ES dalībvalstīs (taisnstūra vai kvadrāta formas), un tajā ir norādīta noteikta informācija.

Augu pase ir dokuments (etiķetes formā), kas apliecina, ka augi ir audzēti saimniecībā, kura ir reģistrēta nacionālajā augu aizsardzības organizācijā (Latvijā - VAAD Profesionālo operatoru oficiālais reģistrā), kā arī augiem tiek veiktas nepieciešamās pārbaudes, kas nodrošina, ka tie ir brīvi no ES karantīnas organismiem, aizsargājamās zonas karantīnas organismiem un regulētiem nekarantīnas organismiem.

Ja netiek izpildīta šī prasība, pārtikas kartupeļus no Polijas un Rumānijas Latvijā ievest un tirgot nedrīkst.

Savukārt par prasības neizpildi VAAD tiesīgs piemērot administratīvo sodu.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.