Saeimas Ārlietu komisija plāno Krieviju atzīt par teroristisku valsti
Saeimas Ārlietu komisija otrdien, 2.augustā, skatīs paziņojumu, kurā Krieviju paredzēts atzīt par teroristisku valsti, sociālajos tīklos informē parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
"Krievijas izvērstais amorālais karš pret Ukrainu ir bijis īpaši nežēlīgs un barbarisks, bez izšķirības spīdzinot, sakropļojot un nogalinot gan militārpersonas, gan civiliedzīvotājus," uzsver politiķis.
Komisijas sēde otrdien plānota plkst.11, attālināti, liecina Saeimas mājaslapā publicētā informācija.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis aģentūrai LETA atzīmēja, ka, lai gan Saeimas Ārlietu komisija plāno skatīt šādu paziņojumu, tas ir nacionāla līmeņa un ietekme būs ierobežota. Viņš akcentēja, ka svarīgi, lai paziņojums tiktu pamatots, un lai tiktu izskaidrots, ko tas nozīmē.
Pēc Baloža paustā, nacionālā līmenī galvenais ieguvums ir tāds, ka tiek skaidri pateikts, kas ir mūsdienu Krievija un kāda valsts tā ir, savukārt plašākā kontekstā tie ir tālāki centieni izolēt Krieviju starptautiskā līmenī, proti, ka Krievija nav tāda pati valsts kā citas. Tā ir valsts, kas nodarbojas ar terorismu un kas to atbalsta.
"Ja skatās plašāk, manuprāt, šāda paziņojuma nozīmi nevajadzētu pārvērtēt. Tas ir tikai Latvijas līmeņa paziņojums. Lai panāktu lielāku efektu un lai šis paziņojums iegūtu lielāku uzmanību, tam jānāk no spēcīgāku un lielāku valstu puses, vai pat starptautiskā līmenī," sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.
Viņš norādīja, ka patlaban par to runā arī ASV, un pastāv iespēja, ka arī ASV varētu pasludināt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Tam, Baloža ieskatā, varētu būt pavisam cits svars arī starptautiski, tomēr kopējā tendence ir viena - turpināt Krievijas starptautisku izolāciju un saukt Krieviju īstajos vārdos.
Jautāts, vai vai izraudzītais formulējums - "teroristiska valsts" - ir atbilstošākais, Balodis skaidroja, ka lielā mērā tas ir jautājums par to, kā definēt terorismu, ar ko bieži vien saprot vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar mērķi iebiedēt un salauzt viņu gatavību pretoties ārējai varai.
"Manuprāt, nav bažu par to, ka Krievija tiešām ar to nodarbojas. Jautājums ir juridiski, tāpēc arī nacionālā līmenī šāds paziņojums tiek juridiski pārbaudīts. Tomēr ir skaidrs, ka šādam paziņojumam ir pamats un tas pavisam noteikti nav izzīsts no pirksta. Jācer, ka paziņojumā tiks izskaidrots, ko tas nozīmēs un kāpēc tas tiek attiecināts uz Krieviju," teica Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.
Kā ziņots, ASV Senāts vienbalsīgi pieņēmis rezolūciju, aicinot Valsts departamentu atzīt Krieviju par valsti terorisma sponsoru saistībā ar tās darbībām Čečenijā, Gruzijā, Sīrijā un Ukrainā, kas novedušas pie "neskaitāmu vīriešu, sieviešu un bērnu nāves".
Līdzīgs priekšlikums iesniegts Pārstāvju palātā, kur, kā sagaidāms, spīkere Nensija Pelosi paudīs stingru atbalstu tā pieņemšanai.
Līdz ar rezolūcijas pieņemšanu Senātā tiek pastiprināts spiediens uz prezidenta Džo Baidena administrāciju atzīt Krieviju par terorisma sponsoru līdzās tādām valstīm kā Kuba, Ziemeļkoreja, Irāna un Sīrija.
"Krievijas bruņotie spēki pastrādājuši daudzus patvarīgus nevainīgu iedzīvotāju nāvessodus un centušies daudzviet Ukrainā slēpt savas zvērības masu kapos," teikts Senāta rezolūcijā.