Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji 2022.gada jūlijā ir negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vienlaikus rādītāji rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, salīdzinot ar jūniju, ir nedaudz uzlabojušies, bet mazumtirdzniecībā un būvniecībā turpina samazināties.
2022.gada jūlijā noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, bija mīnus 4,6%. Salīdzinot ar jūniju, šis rādītājs ir samazinājies par 3,1 procentpunktu. Sezonāli nekoriģētais rādītājs bija 6,6%, kas ir būtiski zemāks nekā ierasti vasaras sezonā.
Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar jūniju, noskaņojuma rādītājs samazinājies pārtikas preču mazumtirdzniecībā, veidojot 4%, bet nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā nokritis līdz attiecīgi 10,3% un 7,6%. Optimistiskākie jūlijā, tāpat kā iepriekšējos trīs mēnešus, bija uzņēmēji, kas darbojas automobiļu pārdošanas nozarē - 16,4%, bet vissliktākais uzņēmēju noskaņojums ir automobiļu rezerves daļu pārdošanā, to apkopē un remontā - mīnus 8,8%.
Jūlijā 25% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai. Salīdzinot ar jūniju, par trim procentpunktiem samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru minējuši nepietiekamu pieprasījumu (22%). Savukārt darbaspēka trūkumu izjūt 19% mazumtirgotāju, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā jūnijā. Kā jau ierasts, īpaši būtisks ierobežojošs faktors mazumtirdzniecībā ir konkurence tirdzniecības sektorā (39%). Vienlaikus 6% respondentu atzīmē, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. Savukārt 10% respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.
Arī pakalpojumu sektorā 2022.gada jūlijā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija negatīvs - mīnus 1,5%, taču uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūniju, ir uzlabojies par 2,1 procentpunktu.
Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, visoptimistiskākie jūnijā bija uzņēmēji izmitināšanas (38,7%), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga (27,9%) un finanšu pakalpojumu (izņemot apdrošināšanu) (25,1%) nozarēs. Visās šajās nozarēs noskaņojuma rādītāji, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauguši vidēji par pieciem procentpunktiem. Tāpat kā pirms mēneša, vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums fiksēts izdevējdarbībā (-23,9%) un pasta un kurjeru darbībā (-21,2%). Šajās nozarēs uzņēmēju noskaņojums pēdējā mēneša laikā turpinājis pasliktināties.
Kopumā jūlijā noskaņojums bija pozitīvs 20, bet negatīvs deviņās pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē (juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi) noskaņojuma rādītājs bija vienāds ar nulli.
Statistikas pārvaldē norāda, ka 35% pakalpojumu sektora respondentu jūlijā nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, un to īpatsvars nav būtiski mainījies kopš aprīļa. Savukārt 25% pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 20% - darbaspēka trūkums. Tāpat kā jūnijā, 11% pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. Vienlaikus 5% respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.
Noskaņojuma rādītājs būvniecībā jūlijā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, ir mīnus 16,2%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 0,9 procentpunktiem. Šis ir zemākais būvniecības noskaņojuma rādītāja novērtējums kopš pagājušā gada marta. Salīdzinot ar jūniju, jūlijā mazāk optimistiskas bijušas uzņēmēju prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Noskaņojuma rādītājs ir samazinājies inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet nedaudz pieaudzis ēku būvniecībā.
Jūlijā būvniecības nozari joprojām visvairāk ietekmējis materiālu vai iekārtu un darbaspēka trūkums, ko norādījuši attiecīgi 32% un 30% respondentu. Nepietiekamu pieprasījumu un finansiālas grūtības atzīmējuši attiecīgi 27% un 20% respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo materiālu vai iekārtu trūkums un finansiālas grūtības, pieaudzis attiecīgi 2,3 un divas reizes, savukārt darbaspēka trūkuma ietekme pieaugusi 1,2 reizes.
Kā citi būvniecību ierobežojošie faktori jūlijā minēti būvmateriālu un resursu cenu kāpums (12% respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (3% aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 ietekmi atzīmējuši 1% apsekoto uzņēmumu. Savukārt 20% būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūlijā nav ietekmējuši ierobežojošie faktori, kas, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, ir samazinājums par 10 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieaudzis par 0,4 procentpunktiem un ir mīnus 4,2%. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju nedaudz pozitīvākas prognozes uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem, kā arī lielāks gatavās produkcijas krājumu līmeņa samazinājums.
Vislielākais noskaņojuma rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, tekstilizstrādājumu ražošana, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana un metālu ražošana. Savukārt samazinājums ir nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, dzērienu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.
Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, par 15 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apmēram nākamajos trijos mēnešos, veidojot mīnus 6,7%, tostarp par 19 procentpunktiem samazinājies novērtējums eksporta pasūtījumiem uz NVS un par 11 procentpunktiem - uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Savukārt nedaudz uzlabojusies apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū, tostarp ārējā tirgū ES valstīs sasniedzot pozitīvu vērtību, savukārt ārpus ES valstīs joprojām uzrādot negatīvu vērtību.
Salīdzinot ar jūniju, nedaudz samazinājies respondentu skaits, kuri kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši materiālu vai iekārtu trūkumu un nepietiekamu pieprasījumu - abus faktorus atzīmējuši 24% uzņēmumu. Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, materiālu vai iekārtu trūkuma faktora ietekme pieaugusi par septiņiem procentpunktiem.
Savukārt uzņēmumu īpatsvars, kuri kā ierobežojošos faktorus norādījuši darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības, saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī - attiecīgi 24% un 12% aptaujāto uzņēmēju. Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori jūlijā minēti ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (8% uzņēmumu), kā arī karadarbība Ukrainā, politiskā situācija pasaulē un sankcijas (5% respondentu). Covid-19 ietekmi (saslimstība, nenoteiktība, tikšanās ar klientiem) atzīmējuši 1% apsekoto uzņēmumu, kamēr 28% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori, kas, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, ir samazinājums par trim procentpunktiem.
2022.gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 94,83, (iepriekšējā mēnesī - 90,4). Ekonomikas sentimenta rādītāja pieaugumu galvenokārt sekmējis būtisks patērētāju noskaņojuma uzlabojums jūlijā.
Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā, un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.
Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.