Ekonomikas ministrija šodien, 4.janvārī, Ministru kabineta sēdē rosināja diskusiju par tālāku elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmu.
Izvērtēšanai piedāvāti 3 iespējamie rīcības modeļi -
1) veikt pilnīgu pārvades sistēmas operatora (turpmāk - PSO) īpašumtiesību nodalīšanu;
2) iecelt neatkarīgu sistēmas operatoru;
3) norīkot neatkarīgu pārvades operatoru.
Kā Latvijai piemērotāko darbības modeli EM rosināja izvēlēties un Ministru kabinets atbalstīja otrā modeļa ieviešanu, paredzot neatkarīga pārvades sistēmas operatora izveidošanu.
Izvēloties Latvijai optimālo darbības modeli, EM veica analīzi, vērtējot gan pārvades sistēmas operatora funkciju nepārtrauktību, gan Enerģētikas likumā definēto prasību ievērošanu par pārvades aktīvu saglabāšanu Latvenergo koncernā un aizliegumu Latvenergo kapitāla daļu atsavināšanai, kā arī pēc iespējas mazāka negatīvā finanšu ietekme uz Latvenergo koncernu, valsts budžetu un tarifiem.
Secināts, ka Latvijai vispiemērotākais risinājums ir neatkarīga sistēmas operatora izveidošana, jo tas nodrošina PSO funkciju un pārvades pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, nepastāv juridiski šķēršļi tā ieviešanai, jo elektroenerģijas pārvades tīkli paliks tādas kapitālsabiedrības īpašumā, kuras visas kapitāla daļas ir akciju sabiedrības „Latvenergo” īpašums, tam ir mazāka iespējamā ietekme uz esošo Latvenergo kredītportfeli un turpmāko aizņemšanās iespēju nekā pārējiem modeļiem, bet administratīvo izmaksu pieaugums ir kontrolējams un saprātīgs, līdz ar to tas būtiski neietekmēs pārvades pakalpojumu tarifus.
Vienlaikus šīs dienas MK sēdē Ekonomikas ministrijai tika uzdots izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu projektus atbalstītā rīcības modeļa realizācijai.
AS „Latvenergo” tika atļauts dibināt meitas sabiedrību, kas veiks pārvades un sadales sistēmas aktīvu pārvaldīšanas funkciju (saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldības kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 7.panta otro daļu un 98.panta trešo daļu).
Kāpēc nepieciešama tālāka enerģētikas tirgu liberalizācija?
Analizējot ES dalībvalstu progresu nacionālo enerģētikas tirgu liberalizācijā, Eiropas Komisija secinājusi, ka ir nepieciešams dalībvalstīm izvirzīt vēl precīzākas tirgus liberalizācijas prasības. Tādēļ 2009.gadā tika pieņemta trešā enerģētikas dokumentu pakete, kuru ir nepieciešams ieviest Latvijas nacionālajā likumdošanā līdz 2011.gada 3.martam.
Viens no ieviešamiem dokumentiem ir 2009.gada 13.jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu. Tās mērķis ir vēl tālāka elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas nodalīšana no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmu. Labi funkcionējošam iekšējam elektroenerģijas tirgum būtu jāsniedz ražotājiem atbilstīgi stimuli ieguldīt jaunos enerģijas ražošanas veidos, tostarp elektrības ražošanā no atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Nenodalot tīklus no ražošanas un piegādes darbībām (efektīva nodalīšana), pastāv risks ne vien saskarties ar diskrimināciju tīkla vadīšanā, bet risks, ka vertikāli integrēti uzņēmumi zaudē stimulu veikt pienācīgus ieguldījumus tīklos. Īpašumtiesību nodalīšana pārvades līmenī uzskatāma par visefektīvāko līdzekli, lai nediskriminējoši veicinātu ieguldījumus infrastruktūrā, jaunu dalībnieku taisnīgu piekļuvi tīklam un pārredzamību tirgū
Liberalizācijas modeļu analīze
Tādējādi arī Latvijā bija jāizvēlas un jāievieš Direktīvai 2009/72/EK atbilstošs, darbotiesspējīgs pārvades sistēmas operatora (turpmāk - PSO) īpašumtiesību nodalīšanas modelis. Atbilstoši direktīvas prasībām, PSO īpašumtiesību nodalīšanā bija iespējami trīs darbības modeļi:
1) veikt pilnīgu īpašumtiesību nodalīšanu;
2) iecelt neatkarīgu sistēmas operatoru;
3) norīkot neatkarīgu pārvades operatoru.
Pirmā modeļa ieviešana prasa, lai pārvades sistēma un ar to saistītie aktīvi ir AS„Augstsprieguma tīkls” īpašumā. Tā kā šobrīd pārvades sistēma ir koncerna Latvenergo īpašumā, to ir nepieciešams atsavināt, un šāda darījuma veikšanai jāgroza Enerģētikas likuma 20.1pants, kas aizliedz Latvenergo atsavināt pārvades sistēmu (tīklus).
Eiropas Komisija neatkarīga sistēmas operatora modeļa ieviešanu uzskata par alternatīvu risinājumu, lai efektīvi nodalītu elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas darbības no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmu. Atšķirībā no pilnas īpašumtiesību nodalīšanas, otrais modelis pieļauj saglabāt pārvades sistēmu (tīklus) vertikāli integrēta uzņēmuma - koncerna Latvenergo - sastāvā, tomēr darbības, kas saistītas ar PSO funkciju pildīšanu - pārvades pakalpojuma sniegšana, pārvades sistēmas un tai pieslēgto ģenerējošo vienību operatīvā vadība, balansēšana, elektroenerģijas plūsmu dispečervadība, pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecības vadīšana, ilgtspējīgas pārvades sistēmas plānošana, dalība Eiropas pārvades sistēmu operatoru apvienībā ENTSO-E u.c., ir jānodala no vertikāli integrēta uzņēmuma.
Trešā modeļa būtiskākā atšķirība no pirmā un otrā modeļa ir tā, ka vertikāli integrēta uzņēmuma sastāvā ir iespējams saglabāt PSO, nododot tā īpašumā pārvades sistēmu (tīklus) un pietiekamus finanšu līdzekļus pārvades sistēmas attīstībai, iepriekš nodrošinot pilnīgu neatkarību par PSO lēmumu pieņemšanu ar papildus regulatora kontroli atbilstoši Direktīvas prasībām. Trešā modeļa ieviešanas gadījumā nav nepieciešams atsavināt AS„Augstsprieguma tīkls” kapitāla daļas un Latvenergo var palikt to īpašnieks. Tomēr pārvades sistēmai un ar to saistītajiem aktīviem ir jāpāriet AS„Augstsprieguma tīkls”. Lēmumu par investīcijām pārvades sistēmā, saskaņojot to ar regulatoru, pieņem AS„Augstsprieguma tīkls”, investīcijas nodrošina pats AS„Augstsprieguma tīkls”, savukārt Latvenergo ir jāgarantē, ka AS„Augstsprieguma tīkls” rīcībā būs atbilstoši finanšu resursi.