"Latvenergo" skaidro, kāpēc jūnija beigās un jūlija sākumā strauji pieauga elektrības cenas

© pexels.com

Elektroenerģijas cenu pieaugumu "Nord Pool" Latvijas tirdzniecības apgabalā jūnija beigās un jūlija pirmajā nedēļā Baltijā ietekmējis lielais karstums un pārvades ierobežojumi, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā pauž uzņēmuma vecākais tirdzniecības analītiķis Oļegs Rukšāns.

Latvijas elektroenerģijas cena no 27.jūnija līdz 3.jūlijam bija 300,51 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir vairāk nekā 22% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, un cena turpina turēties šajā līmeni joprojām. Straujš elektroenerģijas "spot" cenu pieaugums bija vērojams ne tikai Latvijā. Piemēram, Zviedrijas ceturtajā cenu apgabalā tā šajā periodā pieauga par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu un bija 265,21 eiro par MWh.

Eiropas valstis šajā periodā piedzīvoja vēl augstāku cenu līmeni, piemēram, Francijā šajā periodā novērots cenu līmenis 314,83 eiro par MWh un 317,52 eiro par MWh. Turpinoties karstuma vilnim, elektroenerģijas cenas Francijā turpināja pieaugt, un no 11.jūlija līdz 17.jūlijam sasniedza 372,55 eiro par MWh.

Viens no galvenajiem elektroenerģijas "spot" cenu pieauguma iemesliem bija karstuma vilnis, kas bija šajā periodā. Karstais laiks paaugstināja pieprasījumu pēc telpu dzesēšanas, līdz ar to arī elektroenerģijas pieprasījumu, un to arī var redzēt, aplūkojot Latvijas elektroenerģijas patēriņa statistiku. Tā 25.nedēļā Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija 109 gigavatstundas (GWh), bet jau 26.nedēļā tas pieauga par 15% un bija 125 GWh, un tad 27.nedēļā elektroenerģijas patēriņš nedaudz samazinājās līdz 118 GWh, bet joprojām bija augstāks nekā 25.nedēļā.

Kā skaidro Rukšāns, vēsturiski vasaras mēnešos pārvades līnijās, kas savieno Igaunijas un Latvijas energosistēmas, notiek tehniski apkopes darbi, ko īsteno pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Elering". Turklāt šogad papildus tam arī vasaras karstums atstāja ietekmi uz pārvades līnijām un to darbības parametriem. Lai šādos apstākļos varētu droši pārvades līnijā nodrošināt elektroenerģijas plūsmu, pieejamā pārvades jauda tajā tiek ierobežota. Rodoties pārvades ierobežojumiem, veidojas elektroenerģijas cenu starpība ar Igauniju, jo Latvija nevar importēt elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm.

Pārvades ierobežojumi ietekmē cenas ne tikai Baltijā, bet visā "Nord Pool" reģionā. Piemēram, Zviedrijā 4. cenu apgabalā pārskata periodā cena bija 265,21 eiro par MWh, bet pārvades ierobežojumu dēļ starp Zviedrijas apgabaliem veidojās cenu starpība, un starp Zviedrijas ceturto un otro cenu apgabalu cenu atšķirība bija 239,11 eiro par MWh, Zviedrijas otrajā un trešajā cenu apgabalos cena bija tikai 26,10 eiro par MWh. Arī starp Norvēģijas apgabaliem "Nord Pool" veidojās cenu atšķirības, un starp Norvēģijas ceturto un otro cenu apgabalu cenu atšķirība bija 219,04 eiro par MWh, Norvēģijas otrajā cenu apgabalā cena bija 221,45 eiro par MWh, bet Norvēģijas trešajā un ceturtajā cenu apgabalā - tikai 2,42 eiro par MWh.

Kā uzsver Rukšāns, cenu atšķirības starp reģioniem un cenu apgabaliem dod skaidru signālu, ka ir nepieciešamas investīcijas elektroenerģijas pārvades aktīvos, lai stiprinātu pārvades līnijas starp valstīm un nodrošinātu elektroenerģijas galapatērētājam izdevīgākās elektroenerģijas cenas.