"Slimie maksā par slimajiem," LDDK vērš uzmanību uz kritisko situāciju veselības aprūpē
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, kā arī veselības, finanšu un ekonomikas ministriem, Saeimas Sociālo un darba lietu un Budžeta (nodokļu) komisijas vadītājiem, atkārtoti norādot un vēršot uzmanību kritiskajai situācijai veselības aprūpē.
LDDK aicina iepriekš minēto jomu un institūciju pārstāvjus uz sarunām, lai meklētu risinājumus izveidojušām problēmām.
LDDK savā vēstulē norāda, ka kritiska situācija šobrīd ir gan ar ilgstoši nepietiekamo finansējumu, gan ar iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, gan iedzīvotāju veselības pasliktināšanos pēc Covid izslimošanas.
“LDDK pārstāv darba devējus, kas ir sociāli atbildīgi pret darbiniekiem. Apstākļos, kad darba tirgū arvien grūtāk ir piesaistīt jaunus nodarbinātos, esošo darbinieku dzīves kvalitāte kļūst arvien aktuālāka, darba devēji arvien vairāk iegulda līdzekļus darbinieku veselības uzlabošanai. Savlaicīgas veselības aprūpes nepieejamība (arī bērniem) rada ne tikai zaudējumus darba devējiem, tautsaimniecībai, bet arī rada papildus slogu sociālajam budžetam. Neraugoties, ka veselības aprūpei ik gadu tiek piešķirti arvien lielāki valsts budžeta līdzekļi, rindas uz speciālistu konsultācijām, izmeklējumiem un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nepieņemami garas. Situācija īpaši smaga ir iedzīvotājiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem.,” pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
LDDK aicina Ministru prezidentu un ministrus, veidojot nākamā gada budžetu, iezīmēt papildu līdzekļus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai saprātīgā laikā. Veselības aprūpes savlaicīga un kvalitatīva pieejamība ne tikai būtiski uzlabos iedzīvotāja dzīves kvalitāti, bet arī radīs būtisku pienesumu tautsaimniecībai un atvieglos sociālo budžetu. Turklāt, tas tieši saistīts arī ar iekšējo valsts drošību.
Tāpat LDDK vērš uzmanību ne tikai uz personāla trūkumu nozarē, bet arī zemajiem valsts veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem, no kuriem liela daļa pat nesedz tiešās izmaksas. Neraugoties uz to, ka normatīvie dokumenti nosaka tarifus veidojošas komponentes, kurās jāietver visas ar konkrēto pakalpojumu saistītās izmaksas, tomēr faktiski ilglaicīgi tas netiek nodrošināts, jo nenotiek regulāra, periodiska to pārskatīšana atbilstoši tarifu veidojošo komponenšu izmaksu izmaiņām. Rezultātā liela daļa tarifu ir zemāki par veselības aprūpes pakalpojumu aktuālo pašizmaksu. Tarifu neaktualizēšanai īpaši nelabvēlīga ietekme uz pakalpojumu sniegšanu ir situācijās, kad cenu kāpums ir būtisks, kā tas ir šobrīd.
Tāpēc LDDK vēršas pie Ministru prezidenta, ministriem un par veselības nozari un budžetu atbildīgajām Saeimas komisijām nekavējoties rast risinājumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pašizmaksas sadārdzinājuma kompensēšanai (tarifa aktualizēšanai). Pretējā gadījumā ārstniecības iestādēm vienīgā iespēja finansēt šo valsts veselības aprūpes pakalpojumu tarifu nekompensēto sadārdzinājumu būs paaugstinot šķērssubsīdiju līmeni no maksas veselības aprūpes pakalpojumiem, kā rezultātā paaugstināsies to cena.
“Mūsu skatījumā, kad jau tā 40-42% no veselības aprūpes izdevumiem tiešmaksājumu veidā ir jāsedz pašam pacientam, vēl uzlikt “nastu” arī par tiem, kuri saņem valsts it kā apmaksātus pakalpojumus, ir amorāli. Ar to tiek pārkāpts princips “veselie maksā par slimajiem” un tā vietā iedibināts modelis “slimie maksā par slimajiem”. Arī pacientiem, kuri par maksas pakalpojumiem norēķinās ar brīvprātīgo veselības apdrošināšanas polisi, sadārdzinājums ietekmēs pirktspēju. Darba devējs bieži vien izvēlas nepārsniegt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. pantā noteikto neapliekamo summu - 426,86 eiro gadā, kas savukārt apdrošinātāju piespiež ierobežot veselības apdrošināšanas polišu segumu, sašaurinot pieejamo pakalpojumu klāstu un no polises apmaksājamo pakalpojumu limitus. Mūsu ieskatā tā ir veselības aprūpes sistēmas finansēšanas kropļošana, kam neizbēgami būs tālejošas nelabvēlīgas sekas,” pauž LDDK ģenerāldirektore.