Latvijas Slimnīcu biedrība vērš uzmanību, ka straujais un joprojām neparedzamais energoresursu cenu kāpums var negatīvi atsaukties uz slimnīcu darbu un pacientu aprūpi. Jau laikus tiek plānota iespējamā rīcība un meklēts papildu budžets, taču nezinot, kāds būs patiesais izmaksu pieaugums, ar pašu spēkiem paveikto var nepietikt.
“Sekojot līdzi prognozēm par energoresursu cenu pieaugumu, slimnīcas jau laicīgi meklē risinājumus, taču pašu spēkiem ar maksājumiem var izdoties tikt galā tikai līdz noteiktam brīdim. Rudenī sagaidāms Covid-19 pacientu pieplūdums slimnīcās, līdz ar to pakalpojumu apjomu vai pacientu aprūpes telpu samazināšana nav risinājums. Dažas slimnīcas joprojām gaida solītos maksājumus par iepriekš veiktajām investīcijām, kad tuvojas jau nākamais izaicinājums - ikdienas maksājumu segšana. Iespējama parādu veidošanās piegādātājiem, un mēs nevēlamies līdz tam nonākt,” norāda Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Runājot par iespējamajiem risinājumiem, J.Kalējs norāda, ka pie pašreizējā veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījuma (to paaugstinājis Covid-19 laikā neārstēto slimnieku skaits, ko veido hroniskie un neizmeklētie pacienti) risinājums būtu ļoti būtiski samazināt visus energoietilpīgos pakalpojumus, taču tas nav pacientu interesēs. Tāpat arī nekādi taupības pasākumi neietekmēs siltumenerģijas patēriņu.
Slimnīcu izdevumi palielinās teju visās pozīcijās. Straujais pārtikas cenu kāpums jau šobrīd apgrūtina pacientiem atbilstošas ēdināšanas nodrošināšanu, jo piegādātāji par valsts noteiktajām cenām atsaka pakalpojumu. Ja steidzīgi netiks rasts risinājums pacientu ēdināšanas finansējuma palielināšanai, slimnīcām var nākties samazināt ēdienreižu skaitu vai ieviest pacientu līdzmaksājumu.
Biedrība jau vērsusies pie Veselības ministrijas (VM) ar lūgumu straujo izmaksu dēļ pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un rast iespēju tos paaugstināt, taču saņemta atbilde, ka tarifu pieaugums nav plānots. J.Kalējs norāda, ka slimnīcas turpinās meklēt risinājumus un vērsīsies pie valdības ar lūgumu apsvērt atbalsta mehānismus arī slimnīcām. Tās gatavojas izmaksu sadārdzinājumam un cenšas jau laicīgi rast papildu finansējumu savu budžetu ietvaros, taču, nezinot faktisko cenu pieaugumu, var attapties situācijā, kad ar veiktajiem sagatavošanās pasākumiem būs par maz.
Ogres rajona slimnīcā ar pašu resursiem uzstādīti saules paneļi un laicīgi sagatavoti kurināmā krājumi, tomēr izmaksu sadārdzinājums ir jūtams. Slimnīcas vadība uzsver nepieciešamību pārskatīt slimnīcu pakalpojumu tarifus.
“Pie pašreizējā elektroenerģijas cenu pieauguma un tarifu nestabilitātes slimnīcu pakalpojumu tarifi noteikti ir pārskatāmi, neatkarīgi no slimnīcās izmantotā apkures veida vai citiem pašu īstenotajiem prevencijas pasākumiem. Jau ilgu laiku tarifi nav mainīti, un pašreiz ir īpaši būtiski pārskatīt sadaļu, kas attiecināma uz slimnīcu uzturēšanu un energoresursiem,” norāda SIA “Ogres rajona slimnīca” valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.
“Siltumenerģija un elektrība ir aisberga redzamākā daļa - pieaug visi komunālie maksājumi. Izdevumu aplēses vēl tiek veiktas, taču ietekme uz slimnīcas budžetu gada griezumā varētu būt vairāki simti tūkstoši eiro. Pašreiz īpaši svarīgs ir slimnīcu apsaimniekošanas modelis un resursu patēriņa samazināšana. Strādājam ar renovācijas projektiem, lai samazinātu siltuma patēriņu un novērstu nelietderīgu elektroenerģijas patēriņu, pārejam uz energoefektīvām spuldzēm un citiem risinājumiem, taču tā ir tikai neliela iespējamā taupības pasākumu daļa. Mēs turpināsim lielā apmērā patērēt energoresursus 24/7, jo mums nav iespēju kaut ko atslēgt. Ja cenu pieaugums būtu 5-10% apmērā, mēs tiktu galā, taču tā kā izmaksu pieaugums prognozējams jau divas līdz trīs reizes augstāks, jautājums paliek arvien akūtāks,” uzsver SIA "Vidzemes slimnīca" valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
Visas slimnīcas vienlīdz smagi skars elektroenerģijas cenu pieaugums, taču attiecībā uz siltumenerģijas patēriņu un izmaksām slimnīcas atrodas dažādās pozīcijās. Kā norāda slimnīcu vadītāji, pilsētās un reģionos, kuros apkures sistēmās neizmanto gāzes apkuri vai jau laicīgi ir notikusi pāreja uz citiem veidiem, gaidāmā apkures sezona būs vieglāka. Daugavpilī un citviet, kur joprojām tiek izmantota gāzes apkure, apkures sezonas mēneši būs grūtāki. Slimnīcu vadītāji augstu vērtē paveiktos ēku energoefektivitātes uzlabošanas un siltināšanas darbus, cerot, ka tie pašreizējā situācijā it īpaši uzrādīs augstu efektivitāti.