Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki

© pexels.com

Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no pieciem līdz 24 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem pasaulē katru gadu noslīkst aptuveni 236 000 cilvēku, no kuriem 84% ir vīrieši. Noslīkšana ir viens no galvenajiem ārējiem nāves cēloņiem bērniem vecumā no pieciem līdz 14 gadiem.
Šodien atzīmējot Pasaules noslīkšanas novēršanas dienu, PVO aicina dalībvalstu iedzīvotājus apdomāt rīcības, ko viņi var darīt gan kā indivīds, gan kā grupa, lai novērstu noslīkšanu.

2022.gada jūnijā SPKC sāka sabiedrības informēšanas kampaņu "Pārgalvības cena. Nelec!". Kampaņas mērķis ir skaidrot sabiedrībai drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, atklājot reālu cietušo pieredzes stāstus, kas guvuši smagas traumas, lecot uz galvas ūdenī.

Līdz ar to, atpūšoties pie ūdens, eksperti iesaka neiet peldēties, ja ir lietots alkohols vai citas apreibinošas vielas, kā arī nepeldēties, ja tikko bijusi maltīte vai cilvēks ir stipri sakarsis saulē.

Tāpat eksperti aicina nekad nelekt uz galvas ūdenī, un nedarīt to arī tad, ja tas ir darīts iepriekš. Nav ieteicams lekt arī uz kājām, īpaši nepazīstamās ūdenstilpnēs, kā arī nevajadzētu ļaut lēkt ūdenī citiem, īpaši bērniem.

SPKC aicina iedzīvotājus nepeldēties vienatnē, bet darīt to tikai tad, ja krastā ir cilvēki, kas varētu palīdzēt, ja notiktu nelaimes gadījums.

Ūdenī ir ieteicams iebrist, jo tikai tā var pārliecināties par ūdenstilpnes pamatu, kā arī peldēties tuvu un paralēli krastam, lai iebrienot, ūdens sniedzas līdz krūtīm.

Eksperti aicina objektīvi izvērtēt savas peldēšanas spējas, proti, necensties pārpeldēt upi, ezeru vai peldēt tālu jūrā, savukārt peldēšanai vislabāk izvēlēties oficiālu peldvietu, kas ir droša, speciāli izveidota un labiekārtota. Ja šādas vietas nav, pirms peldēšanās jāpārbauda ūdenstilpes gultne, vai tā nav bedraina, dūņaina, akmeņaina - ūdenstilpes gultne var būt mainīga.

Tāpat, atpūšoties pie ūdens, ir nepārtraukti jāuzrauga bērni, savukārt, ja notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, ir nekavējoties jāzvana pa tālruni 112.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.