LIZDA vēršas pie Levita

 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atbalsta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) prasību neizsludināt likuma normu, kas paredz pašvaldībām pienākumu finansēt arī privātās izglītības iestādes, pauž arodbiedrība, vēršoties pie valsts prezidenta Egila Levita.

Saeima 14.jūlijā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka pašvaldības kompetence izglītībā būs arī obligāta privāto izglītības iestāžu finansēšana no pašvaldības budžeta.

LIZDA norāda, ka prioritātei jābūt nozarē strādājošo profesionālās dzīves kvalitātei, īpaši ierobežota finansējuma laikā, nevis privātskolu lielākam atbalstam. Līdz ar to LIZDA atbalsta LPS prasību un aicina neizsludināt grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pašvaldībām pienākumu finansēt arī privātās izglītības iestādes.

LIZDA uzskata, ka šādi grozījumi nav pieļaujami situācijā, kad nav pietiekams finansējums pedagogu algām - pirmsskolu izglītības pedagogiem, skolotāju palīgiem un citiem tehniskajiem darbiniekiem. Turklāt ne visas pašvaldības spēj nodrošināt pedagogiem veselības apdrošināšanas polises un citas sociālās garantijas.

Patlaban 16 pašvaldībās - Alūksnes, Balvu, Dobeles, Krāslavas, Ludzas, Līvānu, Madonas, Preiļu, Saldus, Siguldas Talsu, Valkas, Varakļānu, Ventspils novados, kā arī Rēzeknē un Rēzeknes novadā - netiek nodrošinātas veselības apdrošināšanas polises pedagogiem.

LIZDA norāda, ka Izglītības likuma 52.panta par pedagogu tiesībām spēkā esošā redakcija pieļauj izglītības iestādes dibinātājam iespēju izvērtēt un lemt par attiecīgiem izdevumiem.

LIZDA informē, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādes, ja citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, no izglītības iestādes dibinātāja un Izglītības likuma 59.pantā minētajiem finanšu līdzekļiem var noteikt pedagogam papildu atlīdzību. Proti, tas var būt pabalsts līdz 50% no mēnešalgas reizi kalendārajā gadā par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam, veselības apdrošināšanas prēmija, kas nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību.

Savukārt grozījumi Izglītības likumā privātskolām šādus nosacījumus neparedz. LIZDA uzskata, ja grozījumos Izglītības likumā par privātskolu finansēšanu būtu nosacījums, kas ietver iespēju "var", tas būtu korekti, jo ļautu pašvaldībām izvērtēt savas iespējas atļauties šādus izdevumus.

LIZDA vērš uzmanību arī uz likuma 29.pantā noteikto izglītības iestādes dibinātāja kompetenci, kas paredz izglītības iestādes dibinātāja pienākumus. Tas nosaka, ka izglītības iestādes dibinātājs nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus, pārrauga normatīvo aktu ievērošanu, veido iekļaujošu vidi un atbild par izglītības kvalitāti. Arodbiedrības ieskatā, ka starp likuma 29.pantā minēto un likumprojekta grozījumos paredzēto pastāv pretruna.

Jau vēstīts, ka Saeima, pieņemot galīgajā lasījumā grozījumus Izglītības likumā, no tā svītrojot privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanas nosacījumu, ka iestādei jāīsteno tāda vispārējās izglītības programma, kas netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs.