Aptauja: Vai iedzīvotāju satraukums par Covid-19 atkal pieaug?

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Palielinoties Covid-19 inficēto skaitam, Latvijā atkal pieaug iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību – maijā šajā sakarā tikai 3 % aptaujāto izjuta ļoti augstu satraukumu (to 10 baļļu skalā vērtēja ar 9 vai 10), kas bija zemākais rādītājs pēdējo divu gadu laikā, bet jūlija sākumā tas pieaudzis līdz 8,8 %, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, jūlija sākumā aptaujājot vairāk nekā 1400 respondentu.

Tāpat 14,6 % šobrīd izjūt vidēji augstu satraukumu (to vērtēja ar 7 vai 8), 20 % ir vidējs satraukuma līmenis (10 baļļu skalā to vērtē ar 5 vai 6), kamēr 56,6 % saistībā ar Covid-19 izplatību ir zems vai ļoti zems satraukuma līmenis (to vērtēja no 1 līdz 4). Tikmēr maijā vidēji augstu satraukumu izjuta 12 %, vidēju - 19 %, bet zems vai ļoti zems satraukuma līmenis bija 66 %.

Līdz šim augstākais iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību bija 2021. gada janvārī, kad ļoti augstu satraukumu izjuta katrs piektais jeb 20 % respondentu, vidēji augsts satraukums bija 27 %, vidējs - 25 %, bet zems vai ļoti zems - 28 %.

Salīdzinot jaunākos datus pēc dzimuma, augstāks satraukuma līmenis jūlija sākumā ir sievietēm - viņu vidū ļoti augstu satraukumu izjūt 12 %, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 5 %. Vidēji augsts satraukuma līmenis ir 17 % sieviešu un 13 % vīriešu, vidējs - 21 % sieviešu un 19 % vīriešu, bet zems vai ļoti zems - 50 % sieviešu un 63 % vīriešu.

Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas ievērojami augstāku satraukumu izjūt krievvalodīgie - ļoti augsts satraukums ir 16 % krievvalodīgo, kamēr latviešiem šis rādītājs ir 8 %. Vidēji augsts satraukums jūlija sākumā ir 21 % krievvalodīgo un 14 % latviešu, vidējs - 22 % krievvalodīgo un 20 % latviešu, bet zems vai ļoti zems - 41 % krievvalodīgo un 58 % latviešu.

Latvijā

Jautājums par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lietderību arvien ir darba kārtībā, norāda Ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzskata, ka ikvienas valsts pārvaldes iestādes funkcijas ir jāizvērtē kritiski, īpaši ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, kas saistās ar aizsardzības nozari un tās finansēšanu.

Svarīgākais