Koalīcijā spriež par dabasgāzes iegādi Paldisku LNG terminālā Igaunijā

Vaicāts, vai Latvijai dabasgāze pietiks līdz nākamā gada pavasara vidum, tajā skaitā apkurei, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību, ka valdība jau iepriekš ar bezprecedenta lēmumu uzdeva AS "Latvenergo" iegādāties papildu dabasgāzi 3,8 teravatstundu (TWh) apjomā.

Minēto uzdevumu "Latvenergo" pēc būtības ir izpildījis, un divas tankkuģu kravas jau ir iesūknētas Latvijas dabasgāzes krātuvē Inčukalnā, turklāt vēl ir "aizrunāta" divu kravu saņemšana šogad trešajā ceturksnī caur Klaipēdas LNG, pastāstīja valdības vadītājs.

Pēc aprēķiniem attiecīgo dabasgāzes krājumu Latvijas vajadzībām droši pietiks visu 2022.gadu un atkarībā no "ziemas bardzības", iespējams, pietiks ar nākamā gada sākuma vajadzībām, norādīja Kariņš.

Premjers skaidroja, ka pašlaik par dabasgāzes iegādēm ziemā tieši vēl nevar spriest, jo nepieciešams sagaidīt Paldisku termināla uzbūvēšanu. Kariņš norādīja, ka pie jaunu LNG termināļu izveides strādā gan Igaunija, gan Somija. Paredzēts, ka Paldisku un Klaipēdas LNG termināļu jauda būs lielāka par dabasgāzes pieprasījumu reģionā, piebilda valdības vadītājs.

Bijušais ekonomikas ministrs, Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) skaidroja, ka valdība laikus ir pieņēmusi lēmumus, kas nodrošināja dabasgāzes rezervju izveidi Inčukalna krātuvē, kas Latvijai šajā jautājumā ļauj "justies stabili". Arī Vitenbergs norādīja uz jau pieņemto lēmumu par to, ka "Latvenergo" jāizveido attiecīgās rezerves, kas kopumā būs aptuveni 5 TWh apjomā.

Ja 2023.gadā pirmajā ceturksnī radīsies tāda vajadzība, tad papildu dabasgāzi varēs saņemt no Paldisku LNG termināla, kurš varētu sākt darboties rudens otrajā pusē, skaidroja Vitenbergs.

Kā ziņots, jautājums par dabasgāzes pieejamību aktualizējās, ņemot vērā virzību uz atteikšanos no dabasgāzes piegādēm no Krievijas pēc tam, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu.