Veikts pētījums par pašvaldību atspoguļoto informāciju mājaslapās; novēroti vairāki trūkumi

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Iedzīvotājiem, lai pašvaldību mājaslapās atrastu interesējošo informāciju, bieži vien jāiegulda daudz laika, un tas rada šaubas, vai vidusmēra pilsonis vispār to būtu gatavs darīt, pagājušajā gadā veiktajā pilotpētījumā "Pašvaldību atklātības indekss" secinājusi biedrība "Sabiedrība par atklātību "Delna"" sadarbībā ar starptautiskās organizācijas "Transparency International" Norvēģijas nodaļu.

Pašvaldību tīmekļa vietu dizains ir ļoti atšķirīgs, un tas var būtiski ietekmēt to, vai iedzīvotāji pat mēģinās meklēt informāciju, norādīts pētījumā, minot, ka dažas vietnes darbojas drīzāk kā informācijas arhīvs bez ērtas piekļuves vai pārskata funkcijām.

Attiecībā uz mājaslapās pieejamā satura izvērtējumu pētījuma autori atzīmē, ka pašvaldības Latvijā diezgan konsekventi ir uzrādījušas labus rezultātus informācijā par organizatorisko struktūru un administrāciju, taču salīdzinoši vāji rezultāti konstatēti informācijā par korupcijas apkarošanu un ētiku.

Kopumā vājākie rezultāti uzrādīti informācijas atspoguļošanā par pašvaldības vadītāja darba grafiku, līdzdalības budžeta iniciatīvām, pārskatiem par iekšējo korupciju un tās novēršanas plāniem, ziedojumiem politiskajām partijām vai deputātiem, kam pievienotas domes deputātu interešu un aktīvu deklarācijas. Tāpat salīdzinoši zemi bijuši rezultāti attiecībā uz informāciju par iepirkumu sūdzību mehānismu, dotāciju finansējumu un sūdzībām pašvaldībām.

Latvijas pašvaldības dažās jomās, piemēram, korupcijas apkarošanā, ir uzrādījušas labākus rezultātus nekā apskatītās Norvēģijas pašvaldības. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā tika apskatītas visas jaunizveidotās pašvaldības, taču Norvēģijā tika veidota izlase no 10 pašvaldībām, kurām ir dažādi raksturojošie faktori. Starp desmit apskatītajām Norvēģijas pašvaldībām nav nevienas, kuras tīmekļa vietnē būtu viegli pieejama informācija par tās centieniem korupcijas apkarošanas un godprātības veicināšanas jomā.

Kopumā pašvaldības Norvēģijā labi informē lietotājus un iedzīvotājus par pašvaldības pamatpakalpojumiem un to, kā tos ir iespējams saņemt, secināts pētījumā. Daudzās pašvaldībās ir lietotājam draudzīgi digitālie risinājumi, lai pieteiktos pakalpojumu saņemšanai. Tāpat pašvaldības sniedz vērtīgu informāciju par politisko struktūru sanāksmju darba kārtību un laiku, turklāt daudzas pārraida sanāksmes, padarot tās pieejamas iedzīvotājiem.

Pilotprojekts ticis veikts projekta "Godprātības un atklātības stiprināšana pašvaldībās un sadarbībā ar uzņēmumiem", kas saņem dotācijas no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas. Projekta mērķis ir veicināt Latvijas un Norvēģijas pašvaldību atklātību.

Latvijā

Jau vairākus gadus esam stāstījuši par Krievijā un Baltkrievijā ražotām sakaru sistēmām, ko joprojām izmanto Latvijas dzelzceļš. Šobrīd mums ir pieejama pilna aina, cik un kādas agresorvalstu uzņēmumos radītas programmas nodrošina informācijas vākšanu, apkopošanu un sūtīšanu uz Krieviju. Sistēmas vienā dienā atslēgt nevar, jo tad satiksme uz austrumiem apstāsies. Bet pastāv iespējas to visu aizstāt ar rietumos ražotiem produktiem. Kas joprojām nav izdarīts. TIkmēr Satiksmes ministrija plāno par "Rail Baltica" atbildīgo uzņēmumu "Eiropas dzelzceļa līnijas" integrēt "Latvijas dzelzceļa" koncernā. Sanāk, ka par mūsu drošības un pat militāro garantu saukto ātrgaitas vilciena projektu savienos ar uzņēmumu, kurš tiešā veidā joprojām ir sasaistīts ar Krieviju, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".