Vasaras mēnešos izsaukumu skaits diennaktī pie traumu guvušajiem var pieaugt līdz 250, kamēr ziemas mēnešos tie var būt līdz 150 izsaukumiem, pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola.
NMPD izsaukumu dati liecina, ka katru gadu vasarā traumatisms palielinās. Pēc Vītolas paustā, līdzīga tendence, iespējams, būs arī šī gads turpmākajos vasaras mēnešos.
Kopumā vasarā traumu pieaugums saistīts ar to, ka palielinās aktivitātes - gan brīvā laika pavadīšana dabā, gan sportiskas aktivitātes un vienkārši atpūta ārpus mājām, turklāt jāņem vērā, ka arī skolas brīvlaikā bērni lielāko daļu brīvā laika pavada dažādās aktivitātēs ārpus mājām un tas palielina traumu gūšanas riskus.
Arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš aģentūrai LETA stāstīja, ka traumpunktā vasaras laikā katru dienu nonāk aptuveni 100 cilvēki dienā, savukārt slimnīcā paliek aptuveni 15 līdz 20 pacientu.
Viņš norādīja, ka arī ziemas laikā brīžiem ir liels traumu skaits, taču tas ir atkarīgs no tā, kādi laikapstākļi ir ārā. Piemēram, ja ārā līst lietus, tad traumu ir mazāk, bet, ja ledus - vairāk. Līdzīgi arī vasarā, ka saulainākās dienās palielinās gūto traumu skaits.
"Starp traumām katru gadu nemainīgi ir spieķa kaula lūzumi, potīšu lūzumi, elkoņu lūzumi, plecu lūzumi, elektroskūteru gūtās traumas, kas varbūt ir kļuvušas aktuālas pēdējos trīs vai četrus gadus, kā arī velosipēdistu un skrituļslidotāju gūtās traumas. Atsevišķos gadījumos traumas ir gūtas dārza darbos, kad kāds nobrāzis pirkstu zāles pļāvējā, remontdarbos, taču tie nav dominējošie," skaidroja Zariņš.
Savukārt NMPD ikdienas operatīvā informācija liecina, ka vasaras laikā ir vairāk ceļu satiksmes negadījumu, kas saistīti ar neuzmanību, pārgalvību, piemēram, braucot ar velosipēdu, un šādi gadījumi sastopami gan bērnu, gan pieaugušo vidū. Bieži arī netiek lietotas aizsargķiveres, kas nereti pastiprina traumas smagumu.
Tāpat palielinās traumas, kas gūtas braucot ar elektroskūteriem, motorolleriem. Salīdzinājumā ar citiem gadalaikiem, palielinās atpūtā pie dabas gūtās traumas - ir biežāk lūzumi, mežģījumi, apdegumi pie ugunskuriem un griliem, kā arī citas traumas, kas gūtas sportiskās aktivitātēs.
Vītola skaidroja, ka traumu izsaukumu palielinājums ir saistāms arī ar sezonālām aktivitātēm, piemēram, atpūtā pie ūdenstilpēm, kad ik gadu vasarā ir traģiski negadījumi gan peldoties, gan lecot ūdenī uz galvas vai kājām. Cietušo vidū ir arī bērni, ber pieaugušajiem nereti pavadoši ir alkohola reibums.
Lai izvairītos no traģiskiem negadījumiem, Vītola aicina pievērst pastiprinātu uzmanību arī piemājas ūdenstilpēm, jo katru gadu vairāki traģiski negadījumi tieši saistīti ar piemāju dīķiem, baseiniem. Arī šomēnes bijis negadījums, kad piemājas baseinā, tam blakus spēlējoties, iekrita divarpus gadus vecs bērns. Vītola gan piebilda, ka par laimi pieaugušie laikus noreaģēja un zem ūdens bērns bija mazu brīdi.
Tāpat vasara neizpaliek bez izteiktiem karstuma periodiem, kāds bija arī nedēļu iepriekš, kad pēc ilgstošas uzturēšanās saulē, sportojot karstumā vai arī atrodoties uzkarsušās telpās, transportā, rodas nopietni veselības traucējumi un nepieciešama neatliekami medicīniskā palīdzība un izsaukumu skaits līdz ar to pieaug.
Vītola norādīja, ka neliels izsaukumu pieaugums vasarās saistīts arī ar indīgo kukaiņu dzēlieniem, kad dzēliena rezultātā sākas smaga alerģiska reakcija - apgrūtināta elpošanas, smakšanas, sejas pietūkums, samaņas traucējumi. Tāpat ir situācijas, kad kukainis ieēsts vai iedzerts - kukaiņa dzēliens mutes dobumā ir sevišķi bīstams, jo strauji piepampstot dzēluma vietai var tikt noslēgti elpošanas ceļi un cietušajam draud nosmakšana. NMPD pārstāve gan piebilda, ka šo izsaukumu skaits pieaug vairāk vasaras otrajā pusē, kad nogatavojas ogas, augļi un tiek gatavoti arī ievārījumi, kompoti.
Pēdējo gadu statistika rāda, ka NMPD mediķi slimnīcā ik vasaru nogādā vidēji 45 līdz 55 cilvēkus pēc čūskas, iespējams odzes, koduma un ir risks, ka var sākties smaga organisma alerģiska reakcija. Līdz šī gada 7.jūlijam NMPD nogādājuši ārstniecības iestādēs 20 cilvēkus pēc čūskas koduma, taču izsaukumu skaits parasti vairāk pieaug vasaras otrajā pusē un rudens sākumā, kad cilvēki dodas ogot, sēņot.
Nereti arī smagas traumas visas vasaras laikā tiek gūtas dārzu darbos, strādājot piemāju teritorijās, piemēram, kritieni no dažādiem augstumiem, kad, piemēram, veic kādus labošanas darbus mājai, šķūnim vai citai piebūvei. NMPD pārstāve sacīja, ka neizpaliek ar ierīcēm gūtas traumas, kad ir pat traumatiskas amputācijas, strādājot ar zāģierīcēm, ar trimmeri, kad izpļauj zāli, tāpat arī krūmus, kā arī skaldot malku vai pļaujot zāli ar pļaujmašīnu.
Pēdējo nedēļu operatīvo datu apkopojumā redzams, ka negadījumi bijuši piemāju teritorijās. Piemēram, šonedēļ vairāku pirkstu amputācija bija situācijā, kad cilvēks mēģināja, neizslēdzot ierīci, iztīrīt zāles pļāvēju no zāles, pēc kā pļaujmašīna atsāka darbu un cilvēks nopietni traumēja pirkstus.
NMPD mediķi sniedz palīdzību kritiskās situācijās, kad dzīvībai draud briesmas. Citos gadījumos, kad gūta neliela trauma, piemēram, apdegumi, mežģījumi, pēc medicīniskās palīdzības jāvēršas pie ģimenes ārsta, dežūrārsta, steidzamās medicīniskās palīdzības punktos vai citas medicīnas iestādēs.
Mediķu padomu nelielu traumu - sasitumi, sastiepumi, brūces u.c. - gadījumā var saņemt arī, zvanot uz ģimenes ārsta konsultatīvo tālruni 66016001 darba dienās no plkst.17 līdz plkst.8, bet brīvdienās visu diennakti.
Lai turpmākā vasara būtu pēc iespējas mazāk smagu traumu, NMPD mediķi atgādina nebūt pārgalvīgiem, ievērot drošību un aicinām pārrunāt atkārtoti ar bērniem drošības noteikumus atbilstoši vecumam, kā arī aicinām pārliecināties, ka bērnu atpūta ir drošā vidē, nevis, piemēram pie ceļa, pamestās būvēs vai pie ūdenstilpēm, kā arī, lai aktivitātēs uz batutiem, uz šūpolēm u.c. konstrukcijām tiktu ievērota drošība.