Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

Rinkēvičs: Obligātā militārā dienesta ieviešanā nedrīkstam kļūdīties

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) šonedēļ publiski paustais piedāvājums ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu ir interesants un inovatīvs, bet tam jāgūst plašs atbalsts un izpratne, turklāt kļūdas tā ieviešanā un izpildījumā var dārgi maksāt, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Sociālajā tīklā "Facebook" daloties savās pārdomās par Pabrika piedāvājumu, Rinkēvičs piekrīt, ka strauji mainīgā drošības vide Eiropā un pasaulē, nepieciešamība izvietot Latvijā papildus sabiedroto spēkus, kā arī palielināt Latvijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu un valsts aizsardzībā iesaistīto iedzīvotāju skaitu ir galvenie motīvi šādam solim.

"Manuprāt, Aizsardzības ministrijas (AM) iniciatīva ir labs pamats diskusijai sabiedrībā, Saeimā un valdībā. Būtiskākais ir detaļas un izpildījums, arī jautājumi, uz kuriem jārod atbildes," uzskata amatpersona.

Rinkēvičs skaidro, ka daudziem atmiņā ir padomju vai atjaunotās neatkarības pirmie gadi, kad obligātais militārais dienests "slimoja" ar tādām kaitēm kā ārpusreglamenta attiecības, vājš instruktoru sastāvs, "zemē nomests gads" un tamlīdzīgi. Tomēr viņš uzsver, ka kopš tā laika daudz kas ir kardināli mainījies un Latvijas bruņoto spēku profesionalitāte ir pavisam cita.

"Tāpēc ir būtiski, ka Valsts aizsardzības dienests ne tikai prasa no pilsoņa pienākuma izpildi, bet dod arī sajūtu, ka gads pavadīts jēgpilni gan valsts labā, gan savas izaugsmes veicināšanai. Motivācijai ir nozīme, te ir labi, ka pirmajos gados tiek domāts par pakāpenisku pieeju," norāda politiķis.

Otrkārt, izaicinājums, viņaprāt, būs jauniešu veselības stāvoklis un izglītības līmenis un tas, ka tuvākajos gados arvien krasāk izjutīsim demogrāfiskās bedres efektu. Tādēļ skaidri definēti dienesta atlases kritēriji ir svarīgi, pārliecināts ārlietu ministrs.

Viņš arī mudina domāt par to, cik šis piedāvātais vispārējais valsts aizsardzības dienests būs visptverošs - vai tā būs kā izloze, vai tajā tiks iesaistīti arī ārpus Latvijas dzīvojošie pilsoņi, ko darīt ar tiem, kas ir krimināli sodīti. "Armija nav "pāraudzināšanas iestāde", izņēmumu plašums utt.," atgādina politiķis.

Rinkēvičs pieskaras arī jautājumam par to, vai dienesta obligātumu vajadzētu attiecināt uz sievietēm, un pauž viedokli, ka AM piedāvājums sievietēm iestāties brīvprātīgā kārtā ir samērīgs un saprātīgs, jo nodrošina līdztiesību, bet respektē arī nianses.

Tāpat ministrs norāda, ka būs svarīgi dienestu izgājušajiem nodrošināt regulāru pēcdienesta apmācību, lai zinātu savu vietu krīzes vai kara gadījumā.

"Pēc būtības Aizsardzības ministrijas piedāvājums ir sava veida jauna līguma projekts starp valsti un sabiedrību mūsu kopējās drošības stiprināšanai, katra detaļa, pants un komats ir svarīgi, kļūdas var dārgi maksāt, tādēļ apsveicama ir diskusija nevis lozungu, bet izsvērtu argumentu līmenī. Piedāvājums ir interesants un inovatīvs, bet tam ir jāgūst plašs atbalsts un izpratne, sākums ir labs, bet kļūdīties nedrīkstam," rezumē Rinkēvičs.

Kā ziņots, ņemot vērā Krievijas radītos draudus un nepieciešamību pēc rekrutēšanas sistēmas uzlabošanas, AM rosinās Latvijā ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs, atzīstot, ka līdzšinējā sistēma ir sevi izsmēlusi, un nav pamata domāt par Krievijas uzvedības maiņu.

Plānots, ka valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.

Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.

Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā. Tāpat būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Varēs iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienests.

Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.

Lai iestātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim - vīrietim - jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.

Paredzēts, ka iesauktajiem tiks maksāta kompensācija 400 eiro apmērā ikdienas izdevumiem. Valsts apmaksās ēdināšanas izdevumus un dzīvošanu kazarmās, kā arī iesauktajiem būs pieejama sporta infrastruktūra. Iesauktajām personām ir paredzēts arī viens brīvlaiks viena mēneša garumā, kā arī varētu būt paredzēta iespēja nedēļas nogalēs doties mājās.

Personas pēc dienesta pabeigšanas kļūs par rezerves karavīru. Tas nozīmē, ka noteiktā laika periodā būs jāatgriežas uz īsākām apmācībām, lai atsvaidzinātu apgūtās prasmes un zināšanas.

Jauniešiem, atsakoties iesaistīties kādā no četriem piedāvātajiem variantiem, būs paredzētas sankcijas, tomēr ministrs patlaban neminēja, kādas tieši tās būs. "Nebūs situācija, ka nekā nebūs," piebilda ministrs un atgādināja par Somijas praksi, kur, atsakoties no dienesta, iedzīvotajiem var piemērot ceļošanas ierobežojumus.

Atlases procesa detaļas vispārējam valsts aizsardzības dienestam un tam, kā aizsardzības resors izvēlēsies konkrētu jaunieti dienestam, ministrs patlaban precīzi neminēja. Aizsardzības resors šajā atlasē plānojot izmantot valstī pieejamās datu bāzes un personificētu pieeju katram no jauniešiem. Savukārt veselības stāvokļa prasības būšot analogas Zemessardzei.

Attiecībā uz alternatīvo dienestu un tā pienākumiem Pabriks norādīja, ka sarunas ar atbildīgajām ministrijām vēl turpināsies, taču AM piedāvās to, ka alternatīvajā dienestā pavadītais laiks būtu līdzīgs kā Zemessardzē - trīs nedēļas gadā piecus gadus pēc kārtas. "Redzam, ka, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un medicīnas jomai ir vajadzīgi palīgi," piebilda ministrs.

Vispārējā valsts aizsardzības dienesta ieviešanā pirmos divus gadus aizsardzības resors varētu iztikt ar esošo armijas infrastruktūru, taču vēlāk gan summas sāktu pieaugt un "procesa vidū" šī sistēma izmaksātu aptuveni 120 miljonus eiro, skaidroja Pabriks un piebilda, ka nepieciešams sagatavot arī papildus instruktorus.

AM izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības - 14 000, Zemessardzes vienības - 16 000 un rezerves vienības - 20 000 pilsoņu apmērā.

Par reformu esot informēts arī premjers, informācija sniegta arī koalīcijas politiķiem. Vienlaikus sagaidāms, ka par AM piedāvāto reformu būs diskusijas, taču, kā uzsvēra Pabriks, ministrija esot arī atvērta citiem piedāvājumiem.

Ministrs gan aicināja piedāvāto reformu neasociēt ar obligāto militāro dienestu un atgādināja, ka, neskatoties uz reformu, Latvijā turpinās pastāvēt profesionālais militārais dienests.

Jau rakstījām, ka Latvijā regulāri bijušas diskusijas par obligātā dienesta atjaunošanu. Latvija 2006.gadā pieņēma lēmumu par atteikšanos no obligātā dienesta.