Obligāto dienestu atbalsta arī koalīcijas partijas

Valdošās koalīcijas partijas kopumā atbalsta obligātā valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, liecina Latvijas Televīzijas veiktā koalīcijas partiju pārstāvju aptauja. Visi aptaujātie atzina, ka diskusijas varētu būt par atsevišķām priekšlikuma detaļām. Tikmēr Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ieceri par obligāto dienestu sauc par politisku lēmumu, ziņo portāls "LSM".

“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata, ka, palielinoties Latvijas kaujasspējām, ir vajadzīgs arī lielāks sagatavoto iedzīvotāju skaits. Aizsardzības ministrijas priekšlikums esot viens no veidiem, kā to panākt. Galvenais, pēc Latkovska vārdiem, izslēgt jebkādu korupcijas un izvairīšanas iespēju no dienesta.

Priekšlikumu atbalsta arī “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Andris Skride. Par Valsts aizsardzības dienestu viņš esot dzirdējis tikai atbalstošus viedokļus.

Skride pieļauj, ka diskusijas varētu būt par sieviešu iesaisti obligātajā dienestā.

Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu atbalsta arī “Konservatīvie”. Pēc Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Krišjāņa Feldmaņa domām, pirmšķietami piedāvājums ir loģisks un saprotams.

Arī Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava sacīja, ka pretrunas ar politiskā spēka aizsardzības programmu nesaskata un NA biedri Aizsardzības ministrijas priekšlikumu varētu atbalstīt. Diskusijas iespējamas par dienesta formām un citām detaļām.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš intervijā LTV uzsvēra brīvprātības principa nozīmi: “Es gribu iesākt ar manu un daudzu mūsu viedokli. Latvijas aizsardzības nodrošināšana ir principā Latvijas pilsoņu brīvprātīgā griba, un es gribētu arī tālāk redzēt, ka Latvijas aizsardzības sistēma tiek balstīta uz brīvprātības principa, iesaistoties gan Zemessardzē, gan bruņotajos spēkos.”

Vienlaikus NBS komandieris atzina, ka aizsardzībā nozīme ir arī plašākai sabiedrībai: “Lai plašāku apjomu Latvijas pilsoņu ietvertu un viņus arvien dziļāk un daudz labāk sagatavotu aizsardzības un militāro uzdevumu veikšanā, ir nepieciešams atrast kaut kādu jaunu veidu. Un ministra iniciatīva ir balstīta uz šī valsts aizsardzības dienesta uzsākšanu Latvijā.”

Taujāts par atbalstu Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, Kalniņš pauda:

“Tāds ir politiskais lēmums. Man tas ir jāatbalsta.

Mans personīgais viedoklis - ja mēs skatāmies uz visaptverošo valsts aizsardzību, sagatavojam valsts pilsoņus, tad šai ziņā man ir pilnīgs atbalsts. Tādā ziņā, ka viņi tiks sagatavoti, iesaistot vai nu Zemessardzē, vai regulārajās vienībās kā valsts aizsardzības dienesta pildītājus.”

Tikmēr LTV uzrunātie jaunieši vēl nav paguvuši apdomāt ziņu par iespējamu obligāto dienestu. Pilnīgi skaidra nostāja ir vien retajam, un vairākums atzīst, ka prātā ir daudz un savstarpēji pretrunīgu domu.

“Viens ir iziet to obligāto dienestu, viens ir atdod savu dzīvību piespiedu kārtā. Ir valsts, kuru tu mīli, bet vai tas, ka tu esi piedzimis kādā valstī, uzliek atbildību par to atdod savu dzīvību. Vai tā dzīvība nav vērtīgāka par valstī? Bet nē... Es samulsu. Ļoti daudz domu ir,” sacīja Toms.

Paustie jauniešu viedokļi atšķiras - daži piekrīt, citi iestāsies, ja liks, bet vēl kāds apsvērtu iespēju pamest valsti.

“Ja būs obligāti, tad - jā [iestāšos],” sacīja Igors.

“Tā varētu būt diezgan noderīga pieredze un zināšanas, ko tur varētu iegūt. (..) Bet vajadzētu būt kaut kādām alternatīvām,” uzskata Pēteris.

“Man nepatīk domāt par tādām lietām kā karš un militārais dienests. Man sencis pats bija militārajā dienestā, un brālis ir mednieks. Man ne pārāk patīk tā visa padarīšana ar ieročiem. Mani īsti šeit nekas netur. Tikai draugi. Tāpēc es nedomāju, ka dienētu,” atzina Ralfs.

Visi uzrunātie norādīja, ka par dienestu nav vēl runājuši ar ģimenēm.

Kristapa draudzene Paula tikai intervijas laikā uzzināja, ka viņš būtu gatavs dienēt. “Ja nav neviena cita, kas karo, tad jā. Bet labāk, lai tie, kas tiešām ir gatavi un grib,” sacīja Paula.

Tikmēr Eduards vēl nebija uzzinājis par jauno Aizsardzības ministrijas ieceri un iesaistīties dienestā viņš nebūtu gatavs.

LTV uzrunāja arī cilvēkus, uz kuriem obligātā iesaukšana aizsardzības dienestā neattiektos. Daži iesaukšanu atbalsta, jauniešiem būšot noderīgi. Bet, ja arī viņus pašus varētu iesaukt, tad gan obligātu dienestu, visticamāk, neatbalstītu.

“Es tikai par. Uzskatu, ka jauniešiem tas ir vajadzīgs. Es pati - nē. Bet vīriešiem to tomēr vajadzētu. Meitenēm nē. Es uzskatu, ka tas ir tāds vīrišķīgāks darbs. Sievietēm vajadzētu vairāk tomēr būt ar bērniem mājās, un vīrietim ir jābūt tam, kurš sargā gan mūs, gan mūsu valsti,” sacīja Raimonda.

“Tas nav baigi pareizi piespiešanas veidā. Tam vajadzētu vairāk nākt no tādas brīvprātīgās gribas, nevis: reku nāc un ej, jo mēs tā izdomājām,” sacīja Pauls.

Vairākums uzrunāto jauniešu norādīja, ka iesaukšanas gadījumā, visticamāk, izvēlētos alternatīvo dienestu Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministrijas struktūrās.