"Jaunās paaudzes" grāmatu dedzināšanas lietu neizmeklēs

Drošības policijā (DP) pieņemts lēmums atteikt sākt kriminālprocesu par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu un kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu saistībā ar "Jaunās paaudzes" rīkoto grāmatu dedzināšanu pirms Jāņiem.

Pārbaudot Rīgas domes deputāta Dāvja Stalta (PS) 5.augusta iesniegumā norādīto informāciju, netika konstatēts, ka minētās konferences rīkotāju rīcībā būtu saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas paredzētas Krimināllikuma 78. un 79.pantā.

Iesnieguma pārbaudes laikā netika gūts apstiprinājums tam, ka pēc starpkonfesionālo lūgšanu konferences "Nē, pagānisma kultam Latvijā!" tika sadedzinātas latviešu pasaku grāmatas, eposs "Lāčplēsis", "Mārtiņa dziesmu grāmata", kā arī Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata".

Noskaidrots arī, ka konference nebija paredzēta kā publisks pasākums. Tā bijusi organizēta tikai organizācijas "Jaunā paaudze" locekļiem, lai viņi varētu atbrīvoties no lietām, kas viņiem traucē un nav nepieciešamas. Dedzināšanai paredzētās lietas un grāmatas draudzes locekļi atnesuši pēc savas gribas.

Jau ziņots, ka 5.augustā DP saņēma iesniegumu no Stalta ar lūgumu izmeklēt "Jaunās paaudzes" rīkoto grāmatu dedzināšanu. Kā aģentūru LETA iepriekš informēja "Pilsoniskās savienības" (PS) konsultante preses jautājumos Sallija Benfelde, Stalts nosūtījis iesniegumu DP priekšniekam Jānim Reinikam, prasot sākt izmeklēšanu par "Jaunās paaudzes" un tās vadītāja Alekseja Ļedjajeva darbību.

Stalts kā pamatojumu izmeklēšanai minēja "Jaunās paaudzes" 20. jūnijā un 21. jūnijā rīkoto akciju "Nē pagānisma kultam Latvijā!", kad cilvēki tika aicināti nest grāmatas dedzināšanai. Akcijā tika dedzinātas arī latviešu tautas pasakas, "Mārtiņa dziesmu grāmata" un, iespējams, arī eposs "Lāčplēsis" un Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata", iesniegumā norādīja Stalts.

Jaunsudrabiņa (1877-1962) bērnības atmiņu tēlojums "Baltā grāmata" ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā "kā piederīgs augstajai mākslai".

Latvijā

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Raimonds Pauls, būdams Kultūras ministrs, virzīja ideju par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Toreiz tam naudas nebija. Vēlāk, kamēr Rīgā meklēja citus risinājumus, tikmēr reģionos uzbūvētas jau četras augstvērtīgas zāles, bet galvaspilsētā tādas joprojām nav. Taču nu ir sākusies “Rīgas Filharmonijas” būvprojekta izstrāde. Kā nākotnē izskatīsies Kongresu nams, ko jau jāpierod saukt par “Rīgas Filharmoniju” skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais