LTRK: Veidojas risks, ka Latvijas uzņēmēji ir sliktākās pozīcijās nekā citur Eiropā

Šobrīd politikas veidotāji nav plānojuši konkrētus atbalsta pasākumus uzņēmumiem, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve Aija Rumba.

"Martā, neilgi pēc kara sākuma Ukrainā, koalīcijas pārstāvji norādīja, ka jāmeklē instrumenti mērķēta atbalsta sniegšanai arī uzņēmumiem, tomēr šāda mehānisma ieviešana nav virzījusies uz priekšu," norāda Rumba.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka energoresursu cenu krīze ļāvusi raitāk attīstīties dažādām vēlamām iniciatīvam, piemēram, neto principa ieviešanai arī attiecībā uz uzņēmumiem, tomēr rodas sajūta, ka šobrīd tiek pildīti iepriekš ilgi atvilktnē aizmirsti mājas darbi, kas, laikus paveikti, šobrīd aiztaupītu virkni bažu, kā arī lielo steigu likumprojektu izstrādē, kas vienmēr rada risku arī kādu nepārdomātu juridisko konstrukciju ieviešanai.

Tāpat politikas veidotāju pusē turpinās darbs pie dažādu atveseļošanas un noturības mehānisma programmu izstrādes, kas palīdzētu uzņēmumiem uzstādīt elektroenerģijas ražošanas iekārtas pašpatēriņam, veicināt energoefektivitāti gan ēkām, gan ražošanas iekārtām, tomēr tikvien šādi risinājumi var izrādīties par šauru, lai mazinātu būtisko cenu pieauguma ietekmi uz Latvijas uzņēmumu izaugsmes perspektīvām.

Uzņēmēju redzējumā ir būtiski, lai šādu programmu izstrāde un saskaņošana Eiropas Komisijā notiktu pēc iespējas raiti, tādējādi garantējot, ka atbalsts pieejams pēc iespējas ātri, vēl pirms jaunās apkures sezonas sākuma, uzsver Rumba.

LTRK pozitīvi vērtē Saeimā pieņemto "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumu", kas paredz iespēju AS "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" saņemt eksporta garantijas, kā arī dažāda veida aizdevumus kara negatīvo seku mazināšanai. Tomēr arī šie instrumenti ne vienmēr būs pietiekami, lai uzņēmēji uz šī gada rudenī un ziemā gaidāmo raudzītos bez pamatotām bažām, tamdēļ nevar izslēgt nepieciešamību tuvākajos mēnešos papildināt šajā likumā noteikto atbalsta tvērumu.

Lai arī dažādos formātos notiek diskusijas par uzņēmēju redzējumu par rudenī gaidāmo situāciju, kā arī valdošās koalīcijas pārstāvji publiski atzinuši, ka ar uzņēmēju iesaisti politikas veidošanas procesā pēdējos gados nav veicies tik labi, nevar teikt, ka politikas veidotāji kopumā šobrīd uzturētu konstruktīvu dialogu ar uzņēmējiem.

Rumba kā pozitīvu atzīmē Ekonomikas ministres rīcību, ik nedēļas tiekoties ar LTRK pārstāvjiem, lai diskutētu par enerģētiskās drošības, kā arī citiem uzņēmējiem aktuāliem jautājumiem. Pēc Rumbas teiktā, šāds sadarbības formāts noteikti ļauj labāk aptvert situācijas nopietnību valsts pusē.

Viņa norādīja, ka vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek samazinātas akcīzes nodokļa likmes, tiek dažādos veidos operēts ar energoresursu piegādes izmaksu samazināšanu, taču Latvijas gadījumā dzirdēts nepārprotams signāls, ka līdz šī gada aprīļa izskaņai īstenoto atbalstu sadales un OIK izmaksu segšanai nebūtu iespējams atkārtot, jo tas jāsalāgo ar valsts budžeta iespējām.

"Ir būtiski, lai uzņēmējiem sniegtais atbalsts netiktu sniegts uz kāda nodokļu vai citu maksājumu palielinājuma rēķina," sacīja Rumba

Vienlaikus veidojas risks, ka Latvijas uzņēmēji ir sliktākās pozīcijās nekā citur Eiropā un attiecīgi zaudē konkurences cīņā izmaksu dēļ. Jau šobrīd tieši Baltijas valstis ir ar augstāko inflācijas līmeni Eiropas Savienībā.

Rumba atzīmē, ka ir svarīgi, lai Latvijas valdība aktīvi strādātu pie inflācijas mazināšanas pasākumu ieviešanas, kā arī vienlaicīgi apņemtos turpināt darbu pie jau izsenis norādītiem virzieniem, tostarp nodokļu sistēmas konkurētspējas, birokrātijas mazināšanas, kā arī dažādām reformām valsts pārvaldes efektivitātes celšanai.