“Mūsu nostājā nekas nav mainījies – katram Latvijas pilsonim ir jābūt gatavam aizstāvēt valsti pēc brīvprātības principa, iestājoties zemessardzē vai regulārajās vienībās kā pilna laika karavīram. Ja mēs skatāmies uz visaptverošo Valsts aizsardzību, tad tās viens no galvenajiem uzstādījumiem ir – militāri apmācīt pēc iespējas vairāk Latvijas pilsoņu, lai viņi X stundā būtu spējīgi veikt dažādus aizsardzības uzdevumus” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” par visaptverošo Valsts dienestu sacīja ģenerālleitnants, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.
Kalniņš raidījumā minēja, ka pieredze, ko rāda Lietuva, Igaunija vai citas valstis, kurās ir obligātais dienests, rādot, ka 20 % no tiem, kas ir pabeiguši obligāto dienestu, iesaistās regulārajos spēka veidos kā pilna laika karavīri.
Pilsonim, kurš uzsāk obligāto dienestu, ir iespēja iepazīt, ko nozīmē militārais dienests, kas varētu dot impulsu iesaistīties zemessardzē vai regulārajos spēka veidos, uzskata NBS komandieris.
“Aizsardzības ministrijas sagatavotajā informatīvajā lapā var redzēt, ka pirmā sadaļa ir 3 mēnešu ilgs pamatapmācību kurss, pēc tam 3 mēnešu periodā tiek apgūta kāda specialitāte, piemēram, ložmetējnieks, sakarnieks, vai kāda cita specialitāte. Trešā sadaļa ilgst 6 mēnešus, ko karavīrs dien kādā no regulārajiem spēka veidiem”, īsi dienesta gaitu raksturoja ģenerālleitnats.
“Gribu uzsvērt, ka Valsts aizsardzības dienestu var veikt arī zemessardzē, noslēdzot līgumu uz 5 gadiem, katru gadu veltot 20 dienas apmācībām, oficiāli izejot Valsts aizsardzības dienestu. Katrs var atrast veidu kā savu civilo dzīvi - studijas, privāto biznesu, savienot ar militāro dienestu”.