Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.
Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.
Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.
Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.
Indriksone skaidroja, ka mājokļu pieejamība ir pārāk maz novērtēta kā iespēja uzņēmumiem saņemt ar dzīvi apmierinātus, aktīvus un veselus cilvēkus, bet pašvaldībām - iedzīvotājus ar izvēles iespējām nākotnē. Tāpat mājokļa pieejamība ir ne vien viena no iedzīvotāju pamatvajadzībām, bet arī būtisks priekšnoteikums katra indivīda personības attīstībai un integrācijai sabiedrībā. Neskatoties uz strauju attīstību atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, arvien aktuālāks kļūst jautājums par nepietiekamu mājokļa pieejamību un kvalitāti, īpaši iedzīvotāju grupām, kas mājokli nevar atļauties iegādāties uz tirgus nosacījumiem.
"Svarīgi ir veicināt kvalitatīvu mājokļu pieejamību visām iedzīvotāju grupām, veicot ieguldījumus gan esošā dzīvojamā fonda uzlabošanā, gan veicinot investīcijas jauna dzīvojamā fonda attīstībā," uzsvēra Indriksone.
Savukārt EESK priekšsēdētāja Krista Švenga uzsvēra, ka pieejami mājokļi ir pamatvajadzība visiem un, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tā arī ir galvenā prioritāte. Švenga norādīja, ka, lai gan mājokļu politika joprojām ir valstu kompetencē, pienācīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkuma novēršanai ES ir vajadzīgs īpašs Eiropas rīcības plāns mājokļu jomā, kurā galvenā uzmanība pievērsta ēku energoefektivitātes uzlabošanai.
Tāpat Švenga norādīja, ka ES nepieciešams dubultot mājokļu renovācijas tempu, kā arī uzlabot materiālu atkārtotu izmantošanu mājokļos.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre uzsvēra, ka saskaņā ar ES Sociālo tiesību pīlāru mājokļu pieejamība ir viens no 20 svarīgākajiem principiem un bez pieejama mājokļa neizdosies panākt, ka sabiedrība piepilda savu dzīvi. Vienlaikus patlaban inflācija un energokrīze ir pasliktinājušas mājokļu pieejamību, bet būvniecības izmaksu kāpums ir padziļinājis mājokļu krīzi visā ES.
Petre informēja, ka dzīvojamais fonds patērē 40% no visiem energoresursiem, taču tikai 1% no dzīvojamā fonda tiek atjaunots. Tāpēc ir jādubulto dzīvojamā fonda atjaunošanu, apvienojot sociālo, vides un citas politikas.
Vienlaikus Petre atzina, ka Latvijā iedzīvotāju ienākumi ir vieni no zemākajiem ES, tāpēc dzīvojamā fonda pieejamība ir zema un tas ietekmē iedzīvotāju mobilitāti. Arī enerģētiskā krīze rada problēmas tām mājsaimniecībām, kurām ir energoneefektīvs mājoklis.