Paaugstinās NMPD maksas izsaukuma cenu

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Stājoties spēkā jaunajam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādim, par trīs eiro paaugstināsies NMPD maksas izsaukuma cena, informē NMPD Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Upīte.

NMPD gan uzsver, ka cenrādis neattiecas uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Maksas pakalpojumu cenrādis pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus. Maksas pakalpojumi, ko NMPD sniedz iestādēm un uzņēmumiem ir, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos - kultūras, sporta un citos -, plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības.

Viens no maksas pakalpojumiem ir arī NMPD brigādes izsaukums situācijās, kad nepieciešamā palīdzība nav vērtējama kā neatliekama un nepastāv draudi personas dzīvībai un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem, vēršoties pie ģimenes ārsta, dežūrārsta vai speciālista poliklīnikā. Ja situācija nav neatliekama, bet persona tomēr uzstāj uz brigādes nosūtīšanu, tad dienests izsaukumu var veikt tikai kā maksas pakalpojumu un tikai tad, ja to pieļauj operatīvā situācija. Tad dispečers izsaucēju brīdina, ka brigāde, aizbraucot pie pacienta, izvērtēs konkrēto situāciju un tas var būt maksas izsaukums, par ko tiks izsniegts rēķins. Rēķins tiek nosūtīts pa pastu un tā apmaksa jāveic 30 dienu laikā.

Ik dienu NMPD brigādes izbrauc vidēji uz 1000 izsaukumiem, pašlaik no tiem kā maksas pakalpojums ir aptuveni desmit izsaukumi diennaktī.

Saskaņā ar apstiprināto NMPD maksas pakalpojumu cenrādi par šādu pakalpojumu turpmāk būs jāmaksā 74,35 eiro līdzšinējo 71,62 eiro vietā. Pēdējoreiz izmaiņas maksas pakalpojumu cenrādī tika veiktas 2020.gadā.

Kā liecina NMPD pieredze, mēdz būt situācijas, kad zvanītājs ir apzināti maldinājis vai izjokojis ārkārtas tālruņa 113 dispečercentru, un brigādes mediķi notikuma vietā konstatē nepatiesas informācijas sniegšanu. Arī šādā gadījumā NMPD var izrakstīt maksas pakalpojuma rēķinu par apzinātu ārkārtas dienesta maldināšanu.

NMPD atgādina , ka uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ja ir gūta smaga trauma vai ir stipra, dzīvību apdraudoša asiņošana, ja ir pēkšņa, dzīvību apdraudoša saslimšana, piemēram, pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu un citi.

Ņemot vērā uz ārkārtas tālruni 113 saņemtos zvanus arī situācijās, kas nav neatliekamas, bet medicīniskā palīdzība vai padoms ir nepieciešams, NMPD aicina iedzīvotājus vienmēr savlaicīgi risināt radušās veselības problēmas, lai novērstu nopietnākas sekas savai veselībai.

Līdz ar to, ja gadījies saslimt, primāri jāzvana ģimenes ārstam, kurš vislabāk pārzina sava pacienta slimības vēsturi un nepieciešamības gadījumā var atvērt darba nespējas lapu, izrakstīt medikamentus, kā arī nosūtīt uz konsultāciju pie speciālista vai lemt par nepieciešamību ārstēties slimnīcā. Savukārt ārpus ģimenes ārsta darba laika medicīniskus padomus akūtas saslimšanas gadījumā iespējams saņemt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Tālruņa darba laiks darba dienās ir no plkst.17 līdz plkst.8, savukārt brīvdienās un svētku dienās tālrunis strādā visu diennakti.

NMPD atgādina, ka ārpus ģimenes ārsta darba laika medicīnisku palīdzību pēkšņas saslimšanas vai vieglāku traumu gadījumos ir iespēja saņemt arī dodoties uz ārstniecības iestādi - pie dežūrārsta vai uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.

Atbilstoši faktiskajām pakalpojuma izmaksām un izmaiņām ekonomiskajā situācijā valstī kopumā, dienesta maksas pakalpojumu cenrādis Ministru kabinetā tiek regulāri pārskatīts reizi vienā vai divos gados.

Latvijā

Nākotnē varētu kļūt teju neiespējami nevienam nemanot veikt nesaskaņotu būvniecību. Nākamgad Latvijā sāks testēt, kā cīņai pret nelegālu celtniecību varētu izmantot visu redzošos satelītattēlus. Pilotprojekta mērķis ir izstrādāt mehānismu, kas izmaiņas ainavā liks kopā ar dokumentāciju no datubāzēm un pat bez būvvaldes ekspertu apsekojuma ļaus saprast, vai būvdarbi notiek saskaņoti vai nē, vēsta TV3.