Latvija noteikti sasniegs energoneatkarību agrāk nekā 2030.gadā, kā tas pašlaik ir paredzēts Latvijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, tomēr ilgtermiņa problēma ir elektrības ražošanas bāzes jaudas, kurām ir jābūt paralēli atjaunojamo energoresursu izmantošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Komentējot valdības pirms Jāņiem pieņemto lēmumu par "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmuma veidošanu, kura uzdevums būs izbūvēt vēja ģeneratoru parkus, Indriksone pieļāva, ka tie varētu sākt darboties jau 2025.gadā.
"Plāns, kurš tika izveidots šā gada sākumā, paredzēja, ka 2026.gadā vēja ģeneratoriem ir jāsāk strādāt. Šobrīd, ņemot vērā kara situāciju, "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" ir gatavi darboties ātrāk. Arī mēs no valsts puses esam centušies atvieglot administratīvo procesu. Ir jauns likumprojekts, un, kad tas tiks pieņemts, visas birokrātiskās procedūras būs saīsinātas. Tādēļ, ja negadīsies kādas aizķeršanās, iespējams, ģeneratori sāks strādāt jau 2025.gadā," prognozēja ekonomikas ministre.
Tomēr viņa uzsvēra, ka tikai uz atjaunojamajiem energoresursiem Latvija paļauties nevar.
"Mums ir jāapzinās, ka saule spīd tad, kad spīd, vējš pūš tad, kad pūš. Tādēļ, lai gan mēs daudz vairāk orientējamies uz atjaunojamajiem energoresursiem, enerģijas ražošanas bāzes jaudas mums ir jānodrošina pastāvīgi, un šobrīd tam vienīgā iespēja ir "Latvenergo" termoelektrocentrāles, kuras no gāzes koģenerācijā ar siltumu ražo arī elektrību. Bāzes jaudas ir tā sadaļa, kas mums būs jāatrisina ilgtermiņā. Mēs nevarēsim paļauties tikai uz piegādēm no ārpuses brīžos, kad mums nepietiks ar enerģiju no atjaunīgajiem resursiem," atzina ekonomikas ministre.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas iekšējam tirgum piegādāts 3,091 miljards kilovatstundu elektroenerģijas, bet neto elektroenerģijas ražošana Latvijā sasniedza 2,496 miljardus kilovatstundu.