"Latvijas valsts meži" paplašina dabas aizsardzības platības

© f64.lv, Kaspars Krafts

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) paplašina dabas aizsardzības platības, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, liecina LVM publiskotā informācija.

Kompānijā norāda, ka "Lāču purvs", "Mērsrags", "Pečora ezers", "Šarlotes", "Vārupe", "Beiriņu sils" ir tikai dažas no teritorijām, kuras 2022.gada sākumā LVM līdztekus jau esošajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT) un mikroliegumiem iekļāva papildu dabas aizsardzības platībās, kas likumā noteiktajā kārtībā pēc īpaši ĪADT statusa noteikšanas varētu tikt iekļauta arī Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" tīklā.

LVM vides plānošanas vadītāja Laila Šica skaidro, ka minētās teritorijas vai to daļas jau iepriekš LVM apsaimniekoja kā dabas vērtību koncentrācijas teritorijas vai teritorijas konkrētu sugu, galvenokārt, putnu ligzdošanas, riestošanas vietu aizsardzībai. Minētajās teritorijās un citās potenciālajās "Natura 2000" platībās jaunas mežsaimnieciskās darbības - galvenā cirte, ceļu būve, meža meliorācijas sistēmu atjaunošana - vairs netiek plānotas.

"Tiek pabeigtas tikai iesāktās un jau iepriekšējos gados ieplānotās mežsaimnieciskās darbības, kas būtiski neietekmē tās dabas vērtības, galvenokārt pārmitro mežu biotopus un ar tiem saistīto sugu dzīvotnes, kuru aizsardzībai teritorijas tiek veidotas un apsaimniekotas," komentē Šica.

Lai paplašinātu "Natura 2000" teritorijas, LVM sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem šā gada sākumā izstrādāja "Natura 2000" aizsargājamo teritoriju paplašinājuma projektu ES nozīmes biotopu un sugu papildu aizsardzībai. Potenciālie aizsargājamo teritoriju paplašinājumi LVM apsaimniekotajās zemēs aizņem vairāk nekā 50 000 hektāru, kas ietver dažādu veidu ES nozīmes biotopus un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.

Pēc LVM pārstāvju paustā, meža apsaimniekošana šajās teritorijās tiek plānota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām labvēlīga aizsardzības stāvokļa saglabāšanu vai uzlabošanu, kā arī veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.

Teritorijās sastopami mežu, pļavu, purvu un ūdeņu ES nozīmes biotopi, tādi kā staignāju meži, aluviāli meži, purvaini meži, veci vai dabiski boreāli meži, neskarti augstie purvi un citi biotopu veidi. Šīs teritorijas ir ligzdošanas, riestošanas vietas mazajam ērglim, zivjērglim, mednim, melnajam stārķim un dzīvotnes citām īpaši aizsargājamām sugām.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.

Latvijā

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.