Vairākus Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas atbalstītos grozījumus Darba likumā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta un aicina par tiem vēl diskutēt.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja LBAS jurists Kaspars Rācenājs, vairāki kompromisi ar valdību un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) Darba likuma sakarā jau panākti, taču tai pat laikā vairākos jautājumos visām pusēm nav vienota viedokļa.
Rācenājs uzsvēra, ka galvenokārt LBAS iebilst trim lietām jaunajā likuma redakcijā, kas attiecas uz mācību atvaļinājumu piešķiršanu, samaksu par atvaļinājumu, atstādīšanu par veiktajiem pārkāpumiem.
LBAS pārstāvis informēja, ka grozījumos noteikts, ka darba devējs, piešķirot mācību atvaļinājumu, izvērtē savu situāciju un piešķir atvaļinājumu ar darba samaksas saglabāšanu vai bez. Tai pat laikā LBAS aicināja, lai vismaz vienu reizi vienai studiju programmai, kura atbilst darbinieka profesijai, darba devējs mācību atvaļinājumu apmaksātu.
Tāpat LBAS uzskata, ka nav pareizi maksāt atvaļinājuma naudu nevis pirms došanās atvaļinājumā, bet pēc tā. Kā skaidroja Rācenājs, šādu ierosinājumi izteikusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece, norādot, ka policisti saņemot salīdzinoši nelielas algas, taču tad, ja pirms atvaļinājuma saņem atvaļinājuma naudu, viņi to visu iztērējot un tūliņ pēc tam jau prasot izmaksāt avansu. Rācenājs uzsver, ka šai gadījumā, ja darba devējam tiks dota iespēja maksāt pēc tam, negodīgākie no viņiem varētu vai nu šo naudu neizmaksāt vispār, vai arī samazināt tās apmērus.
LBAS jurists arī uzsvēra, ka likumā jāiestrādā norma par to, ka divreiz par vienreiz veiktu pārkāpumu darbinieku sodīt nav iespējams, jo negodīgi darba devēji var it kā sodīt uz trim mēnešiem darbinieku, liekot viņam strādāt dīkstāvē, pēc tam viņu uz dažām dienām atjaunot darbā, pēc tam atkal liekot dīkstāvē. Šāda situācija LBAS nav pieņemama.
Tāpat LBAS uzskata, ka ir jādefinē un jāuzlabo sistēma, kā tiek aprēķināta darbinieka vidējā izpeļņa. Šobrīd tā tiek aprēķināta, ņemot vērā darbinieka algu pēdējos sešos mēnešos. Ja, piemēram, darbiniekam pēdējo mēnešu laikā ir bijusi darba nespējas lapa, tad negodīgi darba devēji var aprēķināt vidējo izpeļņu, ņemot vērā arī darba nespējas laiku, līdz ar to cilvēkam tiek aprēķināta nesamērīgi maza izpeļņa un viņš saņems mazu bezdarbnieka pabalstu.
Rācenājs uzsvēra, ka par šo normu vēl jādiskutē gan ar valdību, gan LDDK. Visas puses uzskata, ka sistēma ir jāuzlabo, taču līdz šim nav panākts vienots viedoklis par optimālāko variantu.
Kā ziņots, ar grozījumiem plānots noteikt, ka darba devējam nav pienākums saglabāt darba algu darbiniekam mācību atvaļinājuma laikā, kas paredzēts valsts pārbaudījuma kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai - turpmāk tā būs darba devēja brīva izvēle.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts.
Tāpat Darba likumā paredzēts precizēt, ka darba devēja izsniegtajā darba samaksas aprēķinā norāda izmaksāto darba samaksu, ieturētos nodokļus un veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tostarp virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.
Darba devējam paredzētas jaunas tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darba nespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta. Ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, darba līgumu varēs uzteikt, ja darbinieks nestrādā vienu gadu triju gadu periodā.
Atpūtas dienu, kas darbiniekam pienākas nākamajā dienā pēc asins nodošanas, darbiniekam un darba devējam vienojoties, varēs piešķirt citā laikā. Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka šo dienu pēc darbinieka pieprasījuma pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.
Grozījumi paredz, ka darba sludinājumos būs jānorāda darba devējs vai persona, kas veic pretendentu novērtēšanu un atlasi. Tas nepieciešams, lai vieglāk varētu pārbaudīt sūdzības, kas saistītas ar cilvēku tirdzniecību, norāda likumprojekta autori.
Lai veicinātu nozares koplīgumu un ģenerālvienošanos slēgšanu, ar grozījumiem plānots noteikt, ka ģenerālvienošanās saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attieksies uz visiem darbiniekiem arī tad, ja to darba devēju organizācijas biedri veic vairāk nekā 60 procentus no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma valstī. Patlaban noteikts, ka ģenerālvienošanās ir saistoša visiem gadījumā, ja darba devēju organizācijas vai to apvienības kādā nozarē nodarbina vairāk nekā pusi darbinieku.
No viena līdz trim mēnešiem paredzēts pagarināt termiņu prasības iesniegšanai tiesā gadījumos, ja darbinieks uzskata, ka tiek pārkāpta norma par vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm vai citādi pārkāpts diskriminācijas aizliegums.
Tāpat likumprojekta otrā lasījuma redakcija nosaka, ka darba devējam, kurš paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, par to Nodarbinātības valsts aģentūrai rakstveidā jāziņo 45 dienas iepriekš. Patlaban tas jādara 60 dienas iepriekš.
Par piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.