"Providus" pētnieki Latvijas valdības reakcijā uz Baltkrievijas migrantu krīzi konstatē cilvēktiesību pārkāpumus

Latvijas un Lietuvas pētnieki salīdzinošā ziņojumā par abu valstu valdību reakciju uz migrantu pieplūdumu no Baltkrievijas konstatējuši cilvēktiesību pārkāpumus, aģentūru LETA informēja sabiedriskās politikas centra "Providus" vadošā pētniece Ieva Raubiško.

2021.gadā Latvija, Lietuva un Polija saskārās ar līdz šim nepieredzētiem izaicinājumiem, ko izraisīja liela migrācijas plūsma no Baltkrievijas, migrantiem šķērsojot Baltkrievijas un Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu. Kā secināts nupat publiskotajā salīdzinošajā ziņojumā, ko izstrādājušas domnīca "Providus" un Lietuvas organizācija "Diversity Development Group", Latvijas un Lietuvas valdību īstenotie pasākumi, reaģējot uz migrantu pieplūdumu 2021.gadā, būtiski pārkāpa viņu cilvēktiesības.

Galvenokārt ziņojumā secināts, ka lielai daļai imigrantu tika liegta piekļuve patvēruma procedūrai, un pētījuma autoru ieskatā Latvijā un Lietuvā pieņemtie likumi, reaģējot uz situāciju pie Baltkrievijas robežas, pārkāpa tiesības uz patvērumu un neizraidīšanas principu, kas noteikts ES tiesību aktos un 1951.gada Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu.

Kā apgalvots vairāku robežšķērsotāju liecībās, ko pašlaik pārbauda Eiropas Cilvēktiesību tiesa, daudzi no šiem cilvēkiem vairākas nedēļas vai mēnešus bija spiesti uzturēties mežā pie Latvijas un Baltkrievijas robežām bez iespējas legāli iekļūt kādā no šim valstīm un bez pietiekamas iespējas apmierināt savas pamatvajadzības.

Tāpat ziņojumā minēts, ka gan Latvijā, gan Lietuvā aizturētajiem ārvalstniekiem ne vienmēr tika sniegta pietiekama informācija un līdzekļi, lai iegūtu juridisko palīdzību, kas ļautu viņiem aizsargāties pret pazemojošu izturēšanos un aizstāvēt savas tiesības uz patvērumu. Kas attiecas uz Lietuvu, vairāki tūkstoši personu, kam tika atļauts ieceļot valstī, tika ilgstoši aizturētas necilvēcīgos un pazemojošos apstākļos.

Ne Latvijā, ne Lietuvā nebija skaidru un caurspīdīgu kritēriju migrantu individuālās situācijas novērtēšanai, kas, kā norāda ziņojuma autori, rada šaubas par to, vai visas ievainojamās personas tika identificētas un vai tām tika atļauts ieceļot šajās valstīs humānu apsvērumu dēļ.

Turklāt Latvijas un Lietuvas valdību pieņemtie nosacījumi būtiski ierobežoja vai apturēja mediju un nevalstisko organizāciju piekļuvi pierobežas zonai, tādējādi padarot neiespējamu neatkarīgu migrantu situācijas uzraudzību pie robežas un humānās, juridiskās un citas palīdzības sniegšanu šiem cilvēkiem, secināts ziņojumā.

Ziņojumā ir izteiktas vairākas rekomendācijas attiecībā uz pašreizējo migrantu situāciju pie Latvijas un Lietuvas robežām ar Baltkrieviju un citām iespējamām migrācijas plūsmām nākotnē. Autori vērš uzmanību, ka valdībām vajadzētu ievērot ES likumos un starptautiskajās konvencijās noteiktās saistības nodrošināt tiesības uz patvērumu un īstenot neizraidīšanas principu attiecībā uz visām personām, kas potenciāli varētu meklēt patvērumu.

Tāpat vajadzētu atturēties no migrantu atgrūšanas un kolektīvās izraidīšanas, uzskata ziņojuma autori. Nepieciešams nodrošināt cilvēku, kas vēlas ieceļot valstī, individuālo situāciju rūpīgu izvērtēšanu, īpašu uzmanību pievēršot ievainojamām personām un nepilngadīgajiem bez pavadības, un garantēt viņu piekļuvi patvēruma procedūrai.

Patvēruma meklētāju aizturēšanā vajadzētu piemērot alternatīvus pasākumus, aizturēšanu izmantojot tikai kā galējo līdzekli un pamatojoties uz rūpīgu individuālo apstākļu novērtējumu, norādīts ziņojumā, minot, ka ir jāatturas no personu masveida aizturēšanas un bērnu aizturēšanas.

Nepieciešams nodrošināt patvēruma meklētāju pienācīgu uzņemšanu un sniegt viņiem nepieciešamos sociālos un citus pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku ar īpašām vajadzībām identificēšanai un atbalstam, rakstīts ziņojuma rekomendācijās.

Turklāt pat ārkārtas situācijā nepieciešams nodrošināt, ka ievainojamām personām, piemēram, nepavadītiem nepilngadīgiem cilvēkiem, personām, kas pārcietušas spīdzināšanu, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību un cita veida smagu vardarbību, kā arī LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem netiek piemērota paātrināta patvēruma procedūra, pauž ziņojuma autori, minot, ka vajag pārvietot šīs personas uz drošām uzņemšanas vietām un sniegt tām nepieciešamo psiholoģisko atbalstu.

Nepieciešams arī nodrošināt patvēruma pieteikumu kompetentu izskatīšanu, ņemot vērā individuālos apstākļus, un sniegt patvēruma meklētājiem juridisku palīdzību, informāciju un tulka atbalstu šajā procesā, norāda "Providus" un "Diversity Development Group".

Svarīgi arī būtu nodrošināt, lai organizācijām, kas sniedz humāno un juridisko palīdzību migrantiem un patvēruma meklētājiem, būtu netraucēta piekļuve šiem cilvēkiem, tostarp pie robežas, minēts rekomendācijās.

Tāpat jāgarantē, ka migrantu atgriešana trešajā valstīs notiek, tikai pietiekami izvērtējot riskus, tai skaitā vajāšanu un necilvēcīgu izturēšanos, ar ko viņi varētu saskarties šajās valstīs.

Nepieciešams arī nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi integrācijas pasākumiem tiem, kas saņem uzturēšanās atļaujas humānu apsvērumu dēļ, uzskata organizāciju pārstāvji.