Kontrabandas dēļ gada laikā nodokļos netiek iekasēti gandrīz 100 miljoni eiro
Nelegālo akcīzes preču aprites dēļ gadā nodokļos netiek iekasēti gandrīz 100 miljoni eiro, ceturtdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe.
Tostarp cigarešu kontrabandas dēļ gadā Latvijā netiek iekasēti nodokļi aptuveni 50 miljonu eiro apmērā, nelegālajām cigaretēm veidojot 15,8% no kopējā tirgus apmēra.
Nelegālās degvielas tirdzniecības dēļ gadā netiek iekasēti nodokļi aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, nelegālās degvielas tirgum veidojot 4-7% no kopējā tirgus.
Savukārt nelegālā alkohola aprites dēļ neiekasētie nodokļi gadā veido apmēram 10 miljonus eiro, nelegālajam alkoholam aizņemot 4,5% no kopējā tirgus.
Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka norādīja, ka VID aprēķinos vienmēr ir bijis konservatīvs un, pēc ikgadējā ēnu ekonomikas pētījuma datiem, kontrabandas dēļ neiekasēto nodokļu apmērs veido vidēji 270 miljonus eiro gadā, no tiem 120 miljonus eiro veido nelegālā degviela.
Kopumā katru gadu akcīzes nodoklis Latvijā tiek iekasēts aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā, teica Šmite-Roķe.
Viņa skaidroja, ka pērn, aizturot kontrabandas preces, tiesībsargājošās iestādes valstij novērsušas zaudējumus 22,8 miljonu eiro apmērā.
Pērn aizturētas 139 533 245 nelegālās cigaretes, kas ir vidēji 19 000 paciņu dienā. Tāpat pērn aizturēts 36 931 kilograms kontrabandas tabakas un 38 834 litri kontrabandas alkohola.
Šmite-Roķe stāstīja, ka patlaban muitas punktu tehniskais aprīkojums ir pietiekams kontrabandas atklāšanai, jo visi muitas kontroles punkti ir aprīkoti ar rentgena iekārtām, kuru attēli tiek analizēti vienotajā analīzes centrā, kā arī ir pabeigta Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas modernizācija. Pagaidām gan vēl nav atrisināts muitas darbinieku atalgojuma jautājums.
Tāpat viņa sacīja, ka kontrabandas apmērus valsts var ietekmēt ar pārdomātu nodokļu politiku un ierobežojumu izvēli. Kā piemēru nepārdomātai nodokļu politikai Šmite-Roķe minēja akcīzes likmes paaugstināšanu karsējamajai tabakai 2,1 reizi, kas gada laikā šī izstrādājuma tirgus apjomu samazināja par 20%.
Šmite-Roķe skaidroja, ka būtībā valsts ar nodokļu politiku veicinājusi tirgus pārdali par labu cigarešu ražotājiem. Pārrēķinot uz vienu gramu tabakas akcīzes nodokļa likme cigaretēm patlaban ir 0,126 eiro par gramu, bet karsējamajai tabakai - 0,21 eiro par gramu tabakas.
Tāpat nozīmīgu ietekmi uz kontrabandu var atstāt patlaban Saeimā skatītie Tabakas likuma grozījumi, kas paredz aizliegt izstrādājumus ar dažādām garšām un smaržām, skaidroja Šmite-Roķe.
Viņa informēja, ka šie grozījumi aizliegs elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumu tirdzniecību, kas nozīmē 2,3 miljonu eiro akcīzes nodokļa zaudējumus, kā arī nikotīna spilventiņu tirdzniecību, kas nozīmē vēl 0,6 miljonus eiro akcīzes nodokļa zaudējumus.
Tāpat plānotie grozījumi ietekmēs aptuveni 50% no karsējamās tabakas tirgus, kas nozīmēs vēl aptuveni piecus miljonus eiro neiekasētā akcīzes nodoklī.
Tajā pašā laikā šādi ierobežojumi nav paredzēti ne Lietuvā, ne Igaunijā, kas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem nebūs problēmu iegādāties vai ievest aizliegtos izstrādājumus no kaimiņvalstīm, savukārt Valsts policijai būs jātērē resursi to atklāšanai, skaidroja Šmite-Roķe.
Viņa piebilda, ka daudz labāka valstij ir stingri kontrolēta akcīzes preču aprite, nekā nekontrolēts tirgus.