Ādažu poligonā kļūst pārāk šauri, Latvijai būs jābūvē jauna armijas bāze

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Principiālu lēmumu par jauna poligona būvēšanu Latvijā pieņems šī valdība, uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš šodien piedalījās NATO samitā Madridē.

Runājot par to, kad Aizsardzības ministrija varētu iet uz valdību ar finanšu līdzekļu pieprasījumu šim mērķim, ministrs akcentēja, ka valdība par šo ieceri ir informēta un patlaban norit darbs pie dokumentācijas sagatavošanas, jo poligona izbūve skar konkrētu teritoriju, īpašumus un plānošanu, tomēr tas notiks iespējami tuvākajā laikā.

Pabriks norādīja, ka darbu pie šī jautājuma turpinās arī jaunā valdība, jo poligona izveide kā uzņemošajai nācijai varētu prasīt vairāk nekā gadu.

Jautāts, kādas ir aptuvenās aplēses, cik šāda poligona būvniecība varētu izmaksāt, aizsardzības ministrs skaidroja, ka pagaidām viņa rīcībā nav konkrētas summas, jo izmaksas veido, piemēram, īpašumu pārņemšana un infrastruktūras izmaksas.

"Man patlaban tādu ciparu nav, jo tas nav viena gada budžeta jautājums, bet vairāku gadu. Mēs arī nezinām, kāda būs inflācijas ietekme, tāpēc tik precīzu atbildi es pagaidām vēl nevaru sniegt," sacīja aizsardzības ministrs.

Runājot par to, vai kaujas spēju palielināšana līdz brigādes lielumam ir saistīta ar Latvijas spējām pēc iespējas ātrāk izveidot nepieciešamo infrastruktūru, Pabriks uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā NATO būs jāiztiek arī bez infrastruktūras.

Viņš atgādināja, ka pēc 2014.gada, kad Latvijā ieradās Kanādas un citu sabiedroto vienības, daudzi no viņiem turpināja dzīvot teltīs, līdz ar to "kritiskos apstākļos nav vajadzīgas kazarmas, lai karotu". Aizsardzības ministrs norādīja, ka Latvija redz šo klātbūtni kā ilglaicīgu un pastāvīgu, tāpēc pie tā ir jāstrādā, bet kaujas spēju paplašināšana jau notiek tagad.

"Ja jautājums ir par to, kad pēdējās kazarmas, noliktavas tiks uzbūvētas, jāsaka, ka tas, protams, prasīs laiku, bet tas nenozīmē, ka mēs jau neesam izvirzījuši nākamos plānus. Varu teikt, ka darbs pie NATO Madrides samita ir noslēdzies, bet jau tagad - samita dienās - mēs strādājam pie nākamo plānu un uzdevumu izpildes," sacīja Pabriks.

LTV ziņu raidījums "Panorāma" vēsta, ka pašlaik runa ir ne tik daudz par Latvijā esošo karavīru skaita palielināšanu, jo pie mums jau atrodas ap 3000 citu alianses valstu militārpersonu, bet gan par tehniku, spējām un komandstruktūru.

Tam visam vajadzēs uzbūvēt jaunu armijas bāzi, jo Ādažu poligonā paliek pārāk šauri. Jaunā bāze nebūs Alūksnē, bet tuvāko nedēļu laikā būs zināms, tieši kur tā tiks veidota.

Kalniņš sacīja, ka tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums par jaunās bāzes atrašanās vietu.

"Mums ir jāuzbūvē sistēma, kas var ļoti ātrā laikā reaģēt uz jebkuru apdraudējumu kā tādu. Te vajadzētu izvairīties no skaitliskajiem rādītājiem. Nerunāt ne par brigādi, ne par karavīru tūkstošiem, bet mums ir vajadzīga spēja, kas sastāv kompleksi no reaģēšanas ātruma, no speciāli iezīmētajiem spēka veidiem un konkrēti jau pieņemtajiem lēmumiem - kas ko darīs."

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais