Graube: NATO mainījis taktiku - atturēšanas politikas vietā ātrās reaģēšanas spēku palielinājums

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

NATO Ātrās reaģēšanas spēku palielinājums ir nopietns signāls par detalizētiem aizsardzības plāniem, ņemot vērā jaunus drošības izaicinājumus, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Viņš atzina, ka visi varēja vērot, cik ātri Krievija mobilizēja un pārgrupēja desmitus un simtus tūkstošu karavīru, lai sāktu uzbrukumu Ukrainā.

Ja līdz šim NATO piekopa atturēšanas politiku, tad Ātrās reaģēšanas spēku palielinājums ir ļoti būtisks un nopietns signāls, kas nes līdz uzdevumus visām NATO valstīm, kam vajadzēs turēt paaugstinātā kaujas gatavībā atbilstoši NATO plāniem noteiktu karavīru skaitu, pauda Graube.

Viņš skaidroja, ka paziņojums par būtisku ātrās reaģēšanas spēku paplašināšanu tapa, jo Krievija tiks definēta kā galvenais militārais apdraudējums, kas nes līdzi ļoti detalizētus aizsardzības plānus.

Kā ziņots, NATO Ātrās reaģēšanas spēki tiks palielināti līdz vairāk nekā 300 000 karavīru, pirmdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs paredz, ka NATO samits, kas notiks Madridē no otrdienas līdz ceturtdienai, nesīs vērā ņemamas pārmaiņas.

"Mēs stiprināsim savu priekšējo aizsardzību. Pastiprināsim savas kaujas grupas alianses austrumu daļā līdz pat brigāžu līmenim. Mēs pārveidosim NATO Ātrās reaģēšanas spēkus un palielināsim mūsu augstas gatavības spēkus līdz krietni virs 300 000," paziņoja Stoltenbergs.

NRF pašreiz apvieno aptuveni 40 000 karavīru.

Latvijā

Tā, protams, bija sakritība, ka Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze tikās ar tā dēvētās Palestīnas tā dēvētajiem ārlietu ministrijas pārstāvjiem aptuveni tajā pašā laikā, kad Palestīnas teroristi piedalījās, viņuprāt, uzjautrinošā pasākumā – nogalināto izraēliešu atdošanā Izraēlas valstij. Ko dara Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze un kurš viņu ir pilnvarojis tikties ar tā dēvētās Palestīnas valsts tā dēvētās ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu šīs “valsts” atzīšanu; vai Latvija grasās atzīt Palestīnas “valsti” – un citus jautājumus skaidrojām Ārlietu ministrijā.

Svarīgākais