Par NATO austrumu flanga stiprināšanu šķēpi vairs netiek lauzti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Viņš sacīja, ka par NATO austrumu flanga stiprināšanu tiek runāts ilgstoši dažāda līmeņa sanāksmēs, turklāt ikvienam ir skaidrs, ka jaunais drauds - Krievija - ir nopietns un tas pie NATO robežām paliks ilgaicīgi.
"Par austrumu flanga stiprināšanu šķēpi vairs netiek lauzti," pauda politiķis.
Ministrs akcentēja, ka NATO karavīru skaits ir mainīgs, bet sevišķi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šis skaits ir pieaudzis un var runāt par apmēram 4000 sabiedroto karavīru. Pabriks gan akcentēja, ka tas nav jautājums tikai par karavīru skaitu, bet arī par nodrošinājumu un ekipējumu.
Kā ziņots, reaģējot uz nepieciešamību stiprināt Baltijas reģiona aizsardzības spējas pēc Krievijas īstenotā iebrukuma Ukrainā, Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku bāzē Lielvārdē izvietota Spānijas piegādāta zeme-gaiss zenītraķešu NASAMS baterija, informē Aizsardzības ministrija (AM).
Pabriks norādīja, ka šobrīd kopā ar NATO sabiedrotajiem Latvijā ir sākta starptautiskās spēka brigādes veidošana. Modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošana Latvijā, pateicoties Spānijas valdības izlēmīgumam, ir nepārprotams apliecinājums, ka mūsu aizsardzība un drošība ir visas NATO alianses interesēs, viņš uzsvēra.
Kopā ar pretgaisa zenītraķešu bateriju Latvijā ieradušies arī 85 Spānijas bruņoto spēku karavīri, kas pievienojas apmēram 500 šobrīd Baltijā jau esošajiem spāņu karavīriem.
Spānija ir viena no desmit NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā dalībvalstīm. Šobrīd kaujas grupu vada Kanāda, apvienojot aptuveni 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas Slovēnijas un Spānijas, kuri rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.