Laikā, kad Krievijas tanki iebruka Gruzijā (2008. gadā), Krievijas vēstniecībā Rīgā tobrīd augstā amatā strādāja Aleksandrs Hapilovs, vēsta TV3 raidījums "“Nekā personīga. Faili”.
Hapilovs Latviju pameta tikai pēc pusgada, kad “Nekā personīga” par spiegu bija parādījis jau sešu sižetu sēriju.
Aleksandrs Hapilovs Krievijas vēstniecības darbinieku oficiālajā sarakstā minēts kā padomnieks. Hapilovs fiksēts kopā ar vēstnieku piedaloties krievu tautiešu konferencē Rīgā. Viņš nebija redzams ne pasākuma tribīnē, bet kā organizators un aktīvs aizkulišu sarunu dalībnieks. Vairākkārt runājies, piemēram, ar PCTVL biedru un Saeimas deputātu Juri Sokolovski.
Pēc “Nekā personīga” rīcībā esošajām ziņām Hapilova uzdevums Latvijā esot Latvijā gādāt par krievu tautiešu tiesību aizstāvību. Taču pirms tam Gruzijā viņš esot vācis militāro informāciju. Kad Gruzijas specdienesti Hapilovu pieķēruši, viņam nācies no Gruzijas aizbraukt. Krievijas vēstniecība šo informāciju neapstiprina.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs minējis, ka Hapilovs nodarbojas ar kultūras sadarbības jautājumiem un viņa profesija esot pati miermīlīgākā.
Krievijā militārās transportlidmašīnas avārijā četri bojāgājušie 11
Arī pats Hapilovs savu uizraidīšanu no Gruzijas nosaucis par baumām. Esot izbrīnīts par to, no kurienes nāk šādas baumas.
Gruzijas televīzijas žurnālisti stāsta, ka materiāli par Hapilovu viņu Iekšlietu ministrijai esot apjomīgi. Ir liecības, ka šis cilvēks, darbojoties Gruzijā, piedalījies prezidenta Mihaila Sarkašvilli slepkavības organizēšanā.
“Nekā personīga” izdevies iegūt daļu no šīs liecības, ko sniedz viens no Kievijas specdienesta virsniekiem, ko savā pusē spēja pārvervēt gruzīnu pretizlūkotāji un kurš bija kļuvis par dubultaģentu.
Taču par Hapilova dalību slepkavu vervēšanā Gruzijas drošības struktūras vairāk informācijas esot ieguvušas tikai pēc tam, kad Hapilovam bija beidzies diplomāta termiņš un viņš bija aizbraucis uz Krieviju.
Bet Sarkašvilli tiešajam slepkavības izpildītājam plāns neizdevās. Viņu mašīna cieta avārijā. Diversijas grupas vadītājs gāja bojā notikuma vietā.
Vairāki Ārlietu ministrijas darbinieki neoficiālās sarunās “Nekā personīga” ir atzinuši, ka Hapilova lietā nav jēgas lieki “kaitināt Krieviju”, jo diplomāts jau tik un tā ir nonācis starmešu gaismā un viņa darbībām tagad sekos gan sabiedrība, gan slepenie dienesti.
Kopš brīža, kad “Nekā personīga” pirmo reizi izskanēja bažas par Hapilovu, pagāja seši mēneši, iekams Satversmes aizsardzības birojs sazinājās ar Gruzijas kolēgiem, saņēma tur ar Hapilovu saistītos dokumentus un informēja par tiem Ārlietu ministriju.
