+33 grādi: karstākie Jāņi Latvijā piedzīvoti 2021.gadā

 
©F64

Lielākais karstums Jāņos Latvijā bija pirms gada, kad gaisa temperatūra Līgo dienā sasniedza +33 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.

Pagājušajā gadā naktī uz 23.jūniju Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra bija +24,2 grādi, pārspējot visu laiku siltākās nakts rekordu, un visā valstī gaisa temperatūra saglabājās virs +17 grādiem.

Maksimālā temperatūra Līgo dienā bija no +23 grādiem Kurzemes piekrastē līdz +33 grādiem valsts austrumos, kur tika pārspēti ne tikai 23.jūnija, bet arī visa mēneša karstuma rekordi. Vietām Austrumlatvijā bija spēcīgas pērkona lietusgāzes ar krusu.

Jāņu naktī valsts centrālo un austrumu daļu no dienvidiem šķērsoja pērkona negaiss, kas vietām atnesa vētru. Gulbenē vēja ātrums brāzmās sasniedza 26 metrus sekundē, nokrišņu daudzums - 36 milimetrus vienā stundā. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +13..+19 grādi.

2021.gada 24.jūnijā gaiss sasila līdz +23..+28 grādiem, maksimālā temperatūra austrumu novados bija aptuveni +30 grādi. 24.jūnija vakarā Latgales dienvidus skāra pērkona negaiss, Dagdā vēja ātrums brāzmās sasniedza 25 metrus sekundē, cits spēcīgs negaiss no Zemgales devās uz Vidzemi.

Pērnā gada Jāņos vidējā maksimālā gaisa temperatūra Latvijā bija +28,9 grādi, savukārt visvēsākajos - 1994.gada - svētkos gaiss dienās iesila līdz vidēji +13,4 grādiem. Vēl nepatīkamākus 1994.gada Jāņus padarīja ievērojamais nokrišņu daudzums un stiprais vējš, kas brāzmās sasniedza 17-23 metrus sekundē.

Aplūkojot vēsturiskos datus no 1966.gada par nokrišņiem Jāņu naktī, sinoptiķi secinājuši, ka nokrišņu varbūtība atsevišķos reģionos ir no 20% līdz 45%. Vismazākā tā ir Krāslavas novadā, vislielākā - Talsu pusē. Vidēji Latvijā iespēja sagaidīt nokrišņus Jāņu naktī ir 31%.

No pēdējām 56 Jāņu naktīm tikai astoņas pavadītas bez lietus visā Latvijā, un pēdējoreiz tāda Jāņu nakts bija 2019. un 2020.gadā. Savukārt nokrišņiem bagātākā Jāņu nakts kopš 1966.gada bija 1997.gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija 12 milimetri, bet Krāslavā nolija pat 58 milimetri nokrišņu.

Jāņu diena ierasti ir mitrāka par Jāņu nakti, jo nokrišņu varbūtība Jāņu dienā ir no 24% Pāvilostā līdz 52% Skrīveros, bet vidēji Latvijā - 39%. Arī lielākais nokrišņu daudzums pēdējos 56 gados Jāņu dienā bija lielāks nekā Jāņu naktī - 68,4 milimetri 1980.gadā Praviņu novērojumu stacijā, Tukuma novadā.

Gada īsākā nakts, kas visbiežāk ir nakts no 20. uz 21.jūniju, parasti ir sausāka par 23.-24.jūnija nakti. Kopš 1966.gada nokrišņu varbūtība gada īsākajā naktī ir no 18% Ventspilī un Krāslavas novada Piedrujā līdz 40% Lubānā, savukārt vidēji Latvijā tā ir 26%.

Vēsākā Jāņu nakts kopš 1961.gada bija 1992.gadā, kad vidēji Latvijā zemākā gaisa temperatūra bija +3,1 grāds, bet Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz pat +0,7 grādiem. Siltākā Jāņu nakts bija 2021.gadā, kad vidēji Latvijā minimālā gaisa temperatūra bija +17,0 grādi. Savukārt augstākā minimālā gaisa temperatūra Jāņu naktī reģistrēta 2013.gadā Rīgā - termometra stabiņš pilsētas centrā nenoslīdēja zem +20,5 grādiem.

Pēdējās desmitgadēs Jāņu naktī pieaudzis lietus biežums un paaugstinājusies gaisa temperatūra, savukārt maksimālā gaisa temperatūra Jāņu dienā caurmērā nedaudz pazeminājusies, secinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.