Lai atbilstoši līdzīgām funkcijām un darba apstākļiem ieviestu līdzvērtīgu sociālo garantiju sistēmu visos valsts sociālās aprūpes centros, vienlaikus ievērojot samērīguma un labas pārvaldības principu ierobežotā finansējuma un cilvēku resursu apstākļos, labklājības ministre Ilona Jurševska trešdien, 29.decembrī, noslēdza ģenerālvienošanos ar nozares darbinieku interešu pārstāvošajām arodbiedrībām.
Kā informē Liene Užule, labklājības ministres preses sekretāre,ģenerālvienošanās tika parakstīta ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrību un Latvijas ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrību.
Minētā vienošanās paredz, ka, ņemot vērā slodzi un darba apjomu, no 2011.gada 1.janvāra nozarē strādājošajiem - sociālajiem darbiniekiem, sociālajiem aprūpētājiem un rehabilitētājiem, fizioterapeitiem un viņu asistentiem, ergoterapeitiem un viņu asistentiem, māsām, masieriem un aprūpētajiem - tiks paaugstināta darba alga vidēji par 15 latiem.
Tāpat noteikts, ka 2011.gadā institūcijas, tai skaitā Sociālās aprūpes centri, iespēju robežās segs vakcinācijas un medikamentu iegādes izdevumus un pirmshepatīta seroloģisko izmeklēšanu ārstniecības personām. Savukārt arodbiedrības iespēju robežās savus biedrus apdrošinās pret nelaimes gadījumiem.
Vienlaikus noslēgtā ģenerālvienošanās paredz papildatvaļinājuma piešķiršanu līdz pat 8 darba dienām sociālajiem darbiniekiem, ārstniecības personām, sociālajiem aprūpētājiem un audzinātājiem, atkarībā no veicamo pienākumu izpildes. Vienlaikus noteikts, ka minētajiem darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, ir noteikts saīsinātais darba laiks - 38,5 stundas nedēļā. Savukārt darbiniekiem, kuri ne mazāk kā 50% no darba laika ir pakļauti īpašam riskam, ir noteikta 35 stundu darba nedēļa.
Tāpat ģenerālvienošanās paredz, ka institūcija apmaksā ārstniecības personām kvalifikācijas celšanas kursus vismaz 50% apmērā vismaz vienu reizi piecos gados, kā arī institūcijām būs jānodrošina kvalifikācijas paaugstināšana sociālā darba speciālistiem.
Labklājības ministre, parakstot ģenerālvienošanos, uzsvēra:"Esmu gandarīta par panākto vienošanos un atzinīgi novērtēja arodbiedrību līdzdalību nozarē strādājošo darbinieku interešu pārstāvēšanā. Īpašs prieks, ka kopīgi tomēr ir rasta iespēja šajos sarežģītajos apstākļos atbalstīt nozares darbiniekus."
Arī arodbiedrību pārstāvji norādīja, ka ir prieks par diskusiju rezultātā izskanējušo priekšlikumu uzklausīšanu, jo Labklājības ministrija ir viens no pozitīvajiem piemēriem, kā veiksmīgi risināt sociālo dialogu nozarē, kopīgi meklējot vispiemērotākos risinājumus darbinieku atbalstam un motivēšanai.
Lai pārrunātu aktuālos problēmjautājumus un risinātu situāciju nozarē, kā arī sekmētu savstarpējo sadarbību, arodbiedrības ar ministrijas pārstāvjiem tiekas divas reizes gadā.