Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzstāj uz automātiskā maksājuma ieviešanu rudenī, tādējādi sniedzot palīdzību iedzīvotājiem, informē LPS pārstāve Ella Pētermane.
Kā skaidro LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, LPS jau iepriekš ir nosūtījusi vēstuli atbildīgajām ministrijām, kā arī Ministru kabinetam, norādot, ka valstī ir vairākas sistēmas, kurās tiek uzkrāti dati par iedzīvotāju ienākumiem, nodokļu maksājumiem, dzīvesvietu u.c.
Šīs sistēmas savietojot, būtu iespēja ieviest automātiskos maksājumus, tādējādi atslogojot un vienkāršojot atbalsta izmaksāšanas procesu.
Tomēr līdz šim nav vērojama politiskā griba to darīt - automātiskā maksājuma ieviešana ar pašdeklarēšanās iespēju plānota tikai nākamajā apkures sezonā.
Neieviešot šādu automātisko maksājumu un saskaņā ar Labklājības ministrijas piedāvājumu un valdības lēmumu, atbalsts iedzīvotājiem tiks nodrošināts, izmantojot pašvaldību sociālo dienestu administrēto mājokļa pabalstu.
LPS uzsver, ka būtiski palielināsies slodze pašvaldību sociālajiem dienestiem.
Proti, neieviešot automātiskos maksājumus, sociālajiem dienestiem būs jāizvērtē katra atbalsta prasītāja dati par ienākumiem un īpašumu, visiem mājokļa izdevumiem un ar noteiktu regularitāti jāveic pabalsta pārrēķini.
Ņemot vērā prognozes, ka atbalsts būs nepieciešams daudz lielākam skaitam iedzīvotāju, iesniegumu apstrāde var aizņemt aptuveni 3-4 mēnešus, kas nozīmē, ka reāli atbalsts tiks izmaksāts tikai 2023.gada sākumā.
Turklāt šī papildu administratīvā slodze var ietekmēt iespējas nodrošināt citus sociālos pakalpojumus un palīdzību, jo sociālajiem dienestiem būs jāpārorganizē cilvēkresursi, kā prioritāti nosakot mājokļa pabalsta izmaksu. Iedzīvotājiem jārēķinās ar rindām, pakalpojumu saņemšanu novēloti.
LPS arī aicināja noteikt valsts līdzfinansējumu 75% apmērā no faktiskajiem izdevumiem, uz apkures sezonas laiku paredzot iespēju veikt tūlītēju avansa maksājumu pašvaldībai, kas arī netika ņemts vērā un attiecīgi arī netika atbalstīts Ministru kabineta sēdē.
Pašvaldības šī iemesla dēļ neatteiks pabalstu izmaksu iedzīvotājiem, tomēr tas var atstāt ietekmi uz citām ne mazāk svarīgām izdevumu pozīcijām.
LPS sarunās ar atbildīgajām ministrijām norādījusi, ka skaidrai, saprotamai sistēmai, kā arī mehānismiem atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem ir jābūt zināmiem jau šajā vasarā.
Jau ziņojām, ka nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, otrdien, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, vienojās valdība.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.