Ilzes Znotiņas kandidatūras noraidīšana Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces amatam, visticamāk, atstās negatīvu iespaidu uz Latvijas finanšu sistēmas reputāciju, sarunā ar aģentūru LETA pauda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs.
Informācija par Saeimas lēmumu neatbalstīt Znotiņas kandidatūru FID priekšnieces amatam atkārtotam termiņam nokļuvusi arī ārvalstu medijos, tāpēc personām, kas ir sekojušas līdzi tam, kā Latvija pilnveido naudas atmazgāšanas novēršanas praksi, noteikti radīsies jautājumi, cik pārdomāts šis lēmums ir bijis, kā arī par to, kā turpmāk naudas atmazgāšanas novēršanas joma tiks kārtota, savu viedokli pauda Grafs.
Turklāt publiski nav izskanējuši konkrēti argumenti, kāpēc šāds lēmums par Znotiņas kandidatūru pieņemts, norādīja institūta vadītājs, piebilstot, ka Saeimas tribīnē savu viedokli pauda tikai daži deputāti, taču lielākā daļa pamatojumu nesniedza.
Tas ir nepārprotams signāls no Saeimas visiem potenciālajiem kandidātiem, kuriem ir pieredze, redzējums, stingrs viedoklis un arī iniciatīva ar šiem jautājumiem strādāt, lai viņi padomātu daudzas reizes, vai uz šo amatu kandidēt, uzskata Grafs. Viņaprāt, valsts pārvalde šajā situācijā ir zaudējusi profesionālu vadītāju, un ne sabiedrībai, ne arī valsts ekonomikai kopumā tas nenāks par labu.
Šādi gadījumi, norādīja Grafs, mazina ticību atklātiem konkursiem valsts pārvaldē un arī motivāciju privātā sektora profesionāļiem tajā pieteikties, jo konkurss ilgst vairākus mēnešus, un beigās izrādās, ka patērētais laiks gan konkursa organizētājiem, Valsts kancelejai, gan visiem, kas ir iesaistījušies, gan arī pašiem kandidātiem, kas ir prezentējuši sevi, ir bijis veltīgs.
Kā minēja institūta vadītājs, viņš uzskata, ka Saeimas vairākumam nav bijusi svarīga Znotiņas profesionalitāte, pieredze, paveiktais darbs dienesta attīstībā, bet ir bijuši citi, tikai pašiem politiķiem zināmi kritēriji, kā Znotiņas paveikto vērtēt. Grafs pieļāva iespēju, ka politiķu lēmumā loma bijusi vēlmei pirmsvēlēšanu laikā visas Latvijas ekonomikas problēmas novelt uz vienu amatpersonu, kas Grafa skatījumā nav godīgi.
Ārzemju investori vērtē ļoti daudz aspektu, pieņemot lēmumu, vai investēt Latvijā, minēja institūta vadītājs, paužot, ka valsts pārvalde, sistēma, normatīvais regulējums un sankciju piemērošana tiem, kas rīkojas negodprātīgi, viennozīmīgi ir faktori, kurus potenciālie investori ņem vērā.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien noraidīja Ilzes Znotiņas kandidatūru FID priekšnieces amatam.
Znotiņa šajā amatā tika virzīta uz otro pilnvaru termiņu.
Znotiņa uzvarēja Valsts kancelejas rīkotajā FID priekšnieka atlases konkursā. Valdība 31.maijā atbalstīja viņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu. Pēc tam arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Znotiņas kandidatūru.
Znotiņa pirms pievienošanās FID kā zvērināta advokāte specializējās strīdu izšķiršanā. Znotiņas galvenās kompetences jomas ietver regulatīvos jautājumus, maksātnespēju, kukuļdošanas apkarošanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, krāpšanu un "balto apkaklīšu" noziegumus, atzīmēts viņas CV.
Znotiņa ir bijusī zvērinātu advokātu biroja "Deloitte Legal" partnere. Viņa veikusi krāpšanas apkarošanas pārbaudes vairākos starptautiskos un vietējos uzņēmumos, kur vadījusi korupcijas, viltus grāmatvedības, krāpšanas, zādzību, līdzekļu atgūšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tiesas procesu traucējumu izmeklēšanu.
Neilgi pirms iecelšanas FID priekšnieces amatā Znotiņa vadīja Latvijas nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas risku izvērtējuma sagatavošanu, kā arī vairāku atsevišķu nozaru izvērtējumus.
