Levits: Kvoruma "noraušana" nav vēlams instruments un tādu lietot nav labā prakse

Saeima un visa sabiedrība ir sašķelta jautājumā par Civilās savienības likumu, portāla "Delfi" raidījumā ""Kāpēc" ar Olgu Dragiļevu" norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

2.jūnijā Saeimā kvoruma trūkuma dēļ neizdevās pieņemt Civilās savienības likumprojektu. Divos balsojumos par pirmo priekšlikumu Civilās savienības likumprojektam nebija kvoruma, balsojumos piedaloties 40 deputātiem. Lai Saeima būtu lemttiesīga jeb būtu kvorums, balsojumā ir jāpiedalās vismaz 50 jeb pusei no kopā 100 deputātiem.

Valsts pirmā persona norādīja, ka tā ir zināma parlamentāra procedūra un instruments, kas dažkārt tiek lietots. Lai gan tas nav nedz prettiesisks, nedz aizliegts, pēc Levita domām, tas nav vēlams instruments un tādu lietot nav labā prakse.

Jautāts, vai tas nav ētiskas dabas pārkāpums, ja kvoruma "noraušanā" piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura apstiprina Saeimas darba kārtību, Valsts prezidents uzsvēra, ka šādu instrumentu nevajadzētu lietot.

Ja mēs negribam, lai šādu instrumentu lietotu, to vajadzētu noteikt Saeimas kārtības rullī. Tas ir Saeimas iekšējais jautājums.

Jautājums ir tāds, ka Satversmes tiesa bija pieņēmusi spriedumu un deva laiku Saeimai šo spriedumu izpildīt līdz 1.jūnijam. Tas nav izdarīts. Tomēr to var izpildīt dažādos veidos. Patlaban spēkā ir šis šaurais risinājums, ar kuru formāli varētu pietikt," sacīja prezidents.

Viņa ieskatā, tas ir jautājums pēc būtības, vai Saeimas vairākums atbalsta vai neatbalsta Civilās savienības likumprojektu un attiecīgo regulējumu. Prezidents norādīja, ka acīmredzot šo jautājumu risinās 14.Saeima pēc vēlēšanām, tādēļ arī, gatavojoties vēlēšanām, partijas noteikti izteiksies par šo jautājumu, lai vēlētāji, kam tas ir svarīgs jautājums, varētu izšķirties par vienu vai otru partiju.

Tāpat prezidents vērsa uzmanību uz to, kas tas ir sabiedrības vērtību jautājums un vērtību jautājums ir jāizdiskutē sabiedrībā un jānonāk pie secinājuma, kurš regulējums tiek akceptēts. To var izdarīt pilsoņu referendumā, vai arī Saeimā. Levits norādīja, ka vairākas valstis Eiropas Savienībā līdzīgi jautājumi tika izšķirti pilsoņu referendumā.

Jautāts, vai, prezidenta ieskatā, ir jābūt regulējumam, kas juridiski aizsargā viendzimuma pārus, valsts pirmā amatpersona norādīja, ka jābūt regulējumam, kas dod pāriem iespējas normāli dzīvot visās tiesiskajās situācijās, uzstājoties kā vienai kopībai.

Jau rakstīts, ka trīs Saeimas frakciju deputāti ceturtdienas sēdes darba kārtībā bez panākumiem rosināja iekļaut Civilās savienības likumprojektu, ko iepriekš kvoruma trūkuma dēļ neizdevās izskatīt.

Arī šoreiz Saeimas sēdē nebija kvoruma jeb divos balsojumos pēc kārtas piedalījās mazāk nekā 50 no 100 Saeimas deputātiem. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas sēde tika slēgta.

Likumprojekts nosaka jaunu veidu divu pilngadīgu personu kopdzīves juridiskai reģistrēšanai, tostarp paver iespējas reģistrēt viendzimuma pāru attiecības.

Kā ziņots, Civilās savienības likumprojektu līdz šim nav izdevies pieņemt kvoruma trūkuma dēļ, balsojumā piedaloties mazāk nekā 50 no kopumā 100 parlamenta deputātiem.