Levits: Sāktajā priekšvēlēšanu cīņā pagaidām pārmērīgu populismu partiju retorikā nemana
Nākamajās Saeimas vēlēšanās populisma varētu būt mazāk nekā citkārt, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Levita skatījumā, jau sāktajā priekšvēlēšanu cīņā pagaidām pārmērīgu populismu partiju retorikā nemana, lai arī šis un tas esot.
Prezidents ir diezgan drošs, ka, ņemot vērā situācijas nopietnību, populisma vilnis priekšvēlēšanu cīņās nebūs pārāk liels, bet varbūt pat mazāks nekā citās parlamenta vēlēšanās.
Savukārt runājot par Civilās savienības likuma projektu, kas pirms gala lasījuma iestrēdzis Saeimā un, visticamāk, līdz noslēdzošajam balsojumam nenonāks, Levits skaidroja, ka Satversmes tiesa (ST), prasot sakārtot viendzimuma partnerattiecību regulējumu, nav pieprasījusi pieņemt tieši konkrēto likuma un ir arī citi rīcības varianti.
Prezidents gan atzina, ka tā nav laba prakse, ka Saeima nav iekļāvusies ST noteiktajos termiņos jautājuma sakārtošanai. Likumos nekādas sankcijas par to gan nav paredzētas, bet nākamajai Saeimai pie šī jautājuma būs jāķeras klāt, piebilda politiķis.
16.jūnijā uzrunājot Saeimu, Levits solīja, ka pēc 14.Saeimas vēlēšanām, izvēloties nākamo Ministru prezidenta kandidātu, viņš rūpīgi vērtēšot, vai pretendents piedāvās "konkrētu, saprātīgu rīcībpolitiku", lai Latviju padarītu drošāku un krīzēs izturīgāku.
Tradicionālajā uzrunā Saeimas pavasara sesijas noslēgumā Valsts prezidents uzsvēra, ka nākamās Saeimas politisko lēmumu fonā būs Krievijas draudi Rietumiem, demokrātiskās pasaules atteikšanās no Krievijas energoresursiem un ar to saistītā inflācija, kas sāpīgi skars iedzīvotājus un uzņēmumus - šīs lietas arī noteiks valsts prioritātes, uzsvēra Valsts prezidents.
Levits runā uzsvēra trīs jomas, kas ir saistītas ar valsts drošību - valsts aizsardzība un iekšējā drošība, kas ietver arī sabiedrības integrācijas problēmjautājumus, enerģētikas krīze un ar to saistītā valsts atbalsta politika iedzīvotājiem un valsts pārvaldības sistēmas uzlabošana, lai labāk varētu pārvaldīt savus resursus un reaģēt uz krīzēm.