Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" monitoringa datiem, lielākā egļu astoņzobu mizgraužu lidošanas intensitāte maija mēnesī novērota Sēlijā un Vidzemē, īpaši izceļot Cēsu, Madonas, Gulbenes un Jēkabpils apkārtnes, kur savairošanās risks novērtēts kā augsts, informē Valsts meža dienests (VMD).
Līdz šim maza lidošanas intensitāte un līdz ar to mazs risks ir bijis Kurzemē un Daugavpils apkārtnē, pārējā Latvijas teritorijā saglabājas vidējs mizgrauža invāzijas riska līmenis.
VMD uzsver, ka monitorings tiek veikts novērojumu punktos un neatspoguļo katra meža īpašuma stāvokli, bet dod novērtējumu lielākai teritorijai.
Laika posmā no 1.aprīļa līdz 1.septembrim meža īpašniekiem nevajadzētu veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem vai kuru koku vidējais caurmērs ir lielāks par 16 centimetriem, jo ciršanas atliekas - zari, skujas un skaidas izdala terpēnus, kas pievilina kukaiņus un veicina kukaiņu savairošanos, informēja VMD vecākais eksperts Oskars Zaļkalns.
Tāpat viņš uzsvēra, ka izņēmumi pieļaujami vien tajos gadījumos, kad egļu audzes ir kompaktas, izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 metriem no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas audzes atļauts cirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi. Citos gadījumos ciršanu būtu vēlams atlikt uz septembri.
Sausie koki risku mežaudzei nerada, taču darbības, kas saistītas ar to izvākšanu, var veicināt mizgraužu piesaisti audzēm, kurās šos kokus izvāc. Pieļaujama būtu darbība, ja tā notiek lapu koku audzēs, kur sastopamas vien atsevišķas egles un skuju koku audzes ir ne tuvāk par 100 metriem, komentēja Zaļkalns.
VMD aicina meža īpašniekus, kuru īpašumā ir egļu audzes, regulāri apsekot un novērot to sanitāro stāvokli.
Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli ne tikai Latvijā, bet visā Eirāzijā, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus.