Likumā plāno paredzēt Jāņu atzīmēšanu atbilstoši saulgriežu laikam

 
©Anda Puķīte/F64

Saeima 9. junijā nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz latvisko gadskārtu svinību atzīmēšanu arī atbilstoši saulgriežu laikam.

Ar grozījumiem netiks mainīti jau pašlaik likumā noteiktie svētku datumi.

Grozījumus iesnieguši deputāti Eva Mārtuža (K), Krišjānis Feldmans (K), Jānis Dombrava (NA), Edvīns Šnore (NA) un Jānis Butāns (K). Likumā tiek rosināts noteikt, ka latviskās dzīvesziņas gadskārtas - Meteņus, Lieldienas, Ūsiņus, Jāņus, Māras, Apjumības, Mārtiņus un Ziemassvētkus - atzīmē atbilstoši saulgriežiem jeb astronomiskā saules gada noteiktajās dienās.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vēsturiski ir nostabilizējušies astoņi svētku dienu posmi - Meteņi no 3.februāra līdz 8.februārim, Lieldienas no 20.marta līdz 23.martam, Ūsiņi no 5.maija līdz 9.maijam, Jāņi no 19.jūnija līdz 24.jūnijam, Māras no 4.augusta līdz 8.augustam, Apjumības no 19.septembra līdz 23.septembrim, Mārtiņi no 4.novembra līdz 7.novembrim un Ziemassvētki no 19.decembra līdz 24.decembrim.

Grozījumu autoru ieskatā, piedāvātās izmaiņas nostiprinātu latviskās dzīvesziņas tradicionālos gadskārtu svētkus, palielinātu latvisko pašapziņu un pozitīvi iespaidotu latviskas Latvijas spēku, konsolidētu iedzīvotājus pilnveidot un tālāk attīstīt latvisku Latviju.

Gadskārtu svētku svinēšana, kurā piedalās gan latvieši, gan cittautieši, stiprina Latvijas identitāti un palīdz veidot vienotu politisko un kultūras valsti, uzsver deputāti.