Autotransporta direkcijas rīkotajā konkursā jaunajos autobusos ratiņkrēsla pacēlāja platformas un ratiņkrēsla atrašanās vietas izmēri tika noteikti atbilstīgi Eiropas Savienības direktīvai, kas esot arī pārbaudīts. Tomēr uzņēmuma "Latvijas Sabiedriskais Autobuss" izmantotajos autobusos platforma ir dažas centimetrus īsāka, tāpēc transportā var iekļūt tikai ar neliela izmēra ratiņkrēsliem. Dažkārt esot gadījies, ka cilvēkiem ratiņkrēslā brauciens atteikts, vēsta lsm.lv.
Autotransporta direkcijas rīkotajā konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2032. gadam viens no galvenajiem kritērijiem bija autobusu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jaunajos autobusos ir gan pacēlāji, gan vieta ratiņkrēslam, tomēr ādažniekam Mārim Dzelzskalnam nokļūt ar sabiedrisko autobusu līdz galvaspilsētai divas reizes tā arī neizdevās.
"Mani neņēma, aizbildinoties ar to, ka nav laika izlikt to platformu, jo tas būs 20 minūtes. Prakse parādīja, ka tās ir divas minūtes, nekas ilgāk nav vajadzīgs," pastāstīja cilvēku ar invaliditāti interešu biedrības "Kopā" valdes priekšsēdētājs Māris Dzelzskalns.
Uzņēmumā "Latvijas Sabiedriskais Autobuss" uzsvēra, ka šāda attieksme ir nepieļaujama, tomēr nespēja garantēt, ka vairs šādu incidentu nebūs.
Uzņēmuma pārstāvis Aleksandrs Bogdanovs stāstīja: "Vadītāji, kuri to bija izdarījuši, ir sodīti gan ar naudu, gan disciplinārsodu, bet diemžēl tas ir cilvēciskais faktors. Lielākā daļa ir normāli autobusa vadītāji, bet ir tādi, kas nu... Varbūt viņiem jāmeklē cits darbs, kā es uzskatu."
"Šajā gadījumā mēs arī turpinām sarunas ar "Latvijas Sabiedrisko Autobusu", un šis ir tas gadījums, kad mēs varam pārvadātājam piemērot arī līgumsodu, jo viņam ir jānodrošina pakalpojums. Nedrīkst atstāt pasažierus ceļa malā," uzsvēra Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.
Veicot eksperimentu divos dažādos autobusos, ko pārvadājumos izmanto uzņēmums, atklājās, ka autobusā nav iespējams iekļūt ar visiem pārvietošanās līdzekļiem, ko ikdienā izmanto cilvēki ar kustību traucējumiem. Otrais mēģinājums bija veiksmīgāks, tomēr izrādījās, ka aiztaisīt platformu nav iespējams. Iekļūt autobusā ar tā saucamajiem istabas ratiņiem, kam pielikts vilcējs, var pāris minūtēs. Māris Dzelzskalns gan norādīja, ka tas neesot biežāk lietojamais komplekts un vilcējs ratiņkrēslam līdz šim neesot bijis valsts apmaksāto palīglīdzekļu klāstā.
Arī otrā autobusā ērtākajam mobilitātes skūterim, kas ir viens no palīglīdzekļiem, ko cilvēkiem ar kustību traucējumiem izsniedz valsts, īsti vietas nepietiek.
"Konkursa nolikums paredz, ka autobusos jābūt uzstādītam pacēlājam, kura kravnesība ir ne mazāk kā 300 kilogramu. Pacēlāja platumam jābūt vismaz 0,8 metriem, garumam - 1, 2 metriem. Šie parametri ir noteikti arī ES direktīvā, kas brīdī, kad tika sludināts konkurss, arī bija spēkā. Noteikts arī, ka jābūt vismaz vienai invalīdu vietai, kuras platums ir 0,75 metri un garums 1,3 metri tieši šai vietai autobusā," klāstīja Plone.
Kā stāstīja Māris Dzelzskalns, ārzemēs un arī "Rīgas satiksmes" autobusos iekļūt ar mobilitātes skūteri neesot problēmu, tāpēc būtu nepieciešama vietne, kur varētu redzēt gan pacēlāju, gan ratiņkrēslam paredzētās vietas izmērus autobusos, par ko Autrotransporta direkcija sola padomāt.