Pretēji PMLP lemtajam tiesa uzdod piešķirt bēgļa statusu Baltkrievijas opozicionāra meitai
Administratīvā rajona tiesa maija beigās pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumam uzdevusi piešķirt bēgļa statusu Latvijā kāda Baltkrievijas opozicionāra meitai, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.
Sieviete pērn septembrī vērsās Valsts robežsardzes par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Viņa lūdza patvērumu, jo baidās par savu dzīvību Baltkrievijā, jo palīdzējusi savam tēvam - Baltkrievijas valdošās varas politiskajam opozicionāram un blogerim - vadīt "Youtube" un "Telegram" kontus, ar kuru starpniecību viņš rīkojis protesta akcijas.
Sieviete esot mēģinājusi neiedziļināties politiskos jautājumos un neesot veidojusi šo kontu saturu. Tāpat viņa neesot arī personīgi publicējusi ar politiku saistītu
informāciju vai piedalījusies mītiņos.
Vienlaikus viņa palīdzējusi tēvam montēt video un veikusi ierakstus "Telegram" lietotnē. Saistībā ar šo kontu saturu viņas tēvs ticis aizturēts, un šajā laikā tieši sieviete administrējusi tēva kontu "Telegram" lietotnē.
Sievietes vecākiem un māsai Latvijā esot piešķirts bēgļa statuss, tāpat sievietes tēvs informējis, ka šobrīd negatīva attieksme tiekot vērsta arī pret blogeru ģimenes locekļiem.
Pēc vecāku izceļošanas no Baltkrievijas vietā, kurā deklarēta arī sieviete, ieradušies policijas darbinieki, kas interesējušies par viņas tēvu. Sieviete gan šajā laikā bijusi Gomeļā un par policijas ierašanos uzzinājusi no vecāmātes.
Sieviete neesot izceļojusi no Baltkrievijas kopā ar vecākiem, jo gribējusi turpināt mācības. Vēlāk tomēr lēmumu mainījusi, turklāt šobrīd Baltkrievijā viņu varētu saukt pie atbildības vai arī ar viņas starpniecību šantažēt tēvu.
PMLP šogad janvārī sievietei atteica piešķirt bēgļa statusu, bet ir piešķirts alternatīvais statuss un izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu.
PMLP argumentēja, ka sieviete nav sniegusi informāciju par to, ka viņa savā izcelsmes valstī būtu sastapusies vai varētu sastapties ar vajāšanu, kas saistīta ar viņas rasi, reliģiju vai tautību. Tāpat pārvalde nav konstatējusi, ka sieviete bijusi kādas politiskās partijas vai kustības sastāvā, kandidējusi vēlēšanās vai piedalījusies publiskās debatēs.
Kopumā sievietes politiskā aktivitāte PMLP vērtējumā bijusi ļoti zema, līdz ar to viņas politiskie uzskati nav atzīstami par tādiem, pret kuriem Baltkrievijas varas iestādēm būtu pamats vērsties ar darbībām, kuras varētu atzīt par vajāšanu Patvēruma likuma izpratnē.
Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Tiesa uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu.
Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Jau rakstījām, ka pēdējos gados Latvija piešķīrusi patvērumu vairākiem desmitu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Plašāka Baltkrievijas pilsoņu interese par nokļūšanu Latvijā parādījās 2020.gadā pēc Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurām šajā valstī sekoja plaši protesti.