Bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas kļūdu dēļ iedzīvotāji pārmaksājuši 16,6 miljonus eiro

Kavējoties ar bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas ieviešanu, pārceļot tās ieviešanas laiku par diviem gadiem, Latvijas iedzīvotājiem liegta iespēja ietaupīt vismaz 16,6 miljonus eiro, aprēķinājusi Valsts kontrole. Turklāt sistēma, kas tiek ieviesta, ir ar aptuveni divreiz lielākām jaudām nekā bioloģisko atkritumu apjoms, ko rada iedzīvotāji, ziņo raidījums "de facto".

Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, šobrīd dalītā veidā tiek savākta niecīga daļa no bioloģiskajiem atkritumiem, pat neraugoties uz to, ka Pierīgas reģionā dalītai bioatkritumu vākšanas sistēmai bija jau jābūt ieviestai.

Getliņos šogad sākusi darboties Latvijā pirmā bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārta. Līdz nākamā gada beigām līdzīgas parādīsies vēl piecos poligonos visā Latvijā. Sešu iekārtu būvniecībai atvēlēti 90 miljoni eiro (89 301 627 eiro), lielākoties - Eiropas fondu nauda. Tomēr vēl tikai topošo iekārtu jauda ir ievērojami lielāka nekā šajos reģionos radīto bioloģisko atkritumu apjoms - pat, ja pilnīgi visu izdotos sašķirot un savākt, secinājusi Valsts kontrole. Turklāt poligonos ir arī kompostēšanas laukumi, kur jau nonāk daļa no bioatkritumiem.

“Ir skaidrs, ka šāda bagātība mums maksā gan šodien, dārgi tās uzbūvēt, gan arī uzliek uz pleciem, nu vistiešākā veidā uz iedzīvotāju pleciem, finansiālu slogu šīs te jaudas uzturēt arī nākotnē,” saka Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Arī Getliņu poligonā sākotnēji jaudas bija rēķinātas gandrīz uz pusi lielākas, taču projekta sagatavošana ieilga, arī naudas bijis mazāk, un iespējamo pārstrādes apjomu samazināja no aptuveni 200 000 līdz 125 000 tonnu. “Tajā laikā [2015.gadā] tika ņemts vērā, ka tomēr jau bija šie normatīvi gan par to, ka ir jāsāk dalīti vākt bioloģiskie atkritumi, gan par to, ka ir jāsamazina nešķirotu sadzīves atkritumu apjoms. Tomēr jau bija noslēdzies arī šis pirmais periods, kur jau varēja redzēt, ka arī iedzīvotāju skaits Latvijā mazinās un arī šis savākto atkritumu apjoms mazinās. Ņemot vērā visus šos faktorus, tātad tika pieņemts šis lēmums, ka šis projekts tika gatavots uz šīm 125 000 tonnu,” saka SIA Getliņi EKO Vides pārvaldības daļas vadītāja Baiba Rosicka.

Viens poligons Latgalē atteicies no idejas par iekārtu uzstādīšanu, saprotot, ka tās nespēs noslogot. Bet pārējos poligonos būvniecība jau ir dažādā stadijā, un visticamāk, to jaudas vairs nepārskatīs.

“Ja tiešām ministrija, balstoties uz mūsu revīzijas rezultātiem, saprot, ka tās jaudas būs par lielu, ir jārauj stopkrāns. Ir jārauj stopkrāns, ja to vēl ir iespējams. Vai tas ir iespējams - to mēs no savas puses nevaram pateikt,” saka Edgars Korčagins.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs (A/P) norāda uz to, ka par atkritumu politiku katrā konkrētā vietā ir atbildīga pašvaldība un arī poligoni pieder pašvaldībām. Zamurs saka, ka VARAM šobrīd neredz iespēju un vajadzību pārtraukt būvniecību vai samazināt jaudas kādai no bioatkritumu pārstrādes iekārtām, lai arī kopumā tāda iespēja netiek izslēgta. “Tie, kuri ir uzbūvējuši jaudīgākas iekārtas nekā nepieciešams, tā ir viņu personīgā atbildība par to - gan pašvaldības, gan privātie, kas to ir darījuši, līdz ar to atkritumu mums var būt tikai tik, cik mums viņi varbūt vairāk viņu nebūs. Mēs, protams, neimportēsim ne no kurienes,” saka Zamurs.

Getliņos tikai desmitā daļa no masas, ko ievieto bioatkritumu pārstrādes iekārtas tuneļos, ir savāktas dalītā veidā. Lielāko slodzi nodrošina masa, ko mehāniski atdala no nešķirotajiem atkritumiem, kas jau nonākuši poligonā. Taču tas nozīmē, ka iegūtajā kompostā būs stiklu un citu atkritumu daļiņas.

Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā bioloģisko atkritumu savākšanas sistēmai bija jābūt gatavai jau pirms pusotra gada. Taču tas aizvien noticis tikai daļēji. Pašvaldībai ir dots uzdevums to ieviest, taču - tieši kā tam jānotiek, jāizlemj vietvarām pašām.

“Mēs tieši esam lūguši [VARAM] , kādi precīzi tad ir kritēriji, ka sistēma ir daļēji ieviesta, gandrīz pilnībā ieviesta un pilnībā ieviesta. Diemžēl šādi kritēriji mums nav, mēs vienkārši strādājam, lai proporcija būtu pēc iespējas lielāka, šobrīd paši gandrīz definējot tos mērķus,” saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP).

Piemēram, vēl pērn bioloģisko atkritumu konteineri bija izvietoti tikai pusē no Rīgas pašvaldības izglītības iestādēm. Tagad gan konteineri ir pie gandrīz visām, apgalvo Cepurītis. Savukārt pie daudzdzīvokļu mājām tos atrast nav vienkārši.

“Rīga nav labākais piemērs. Mēs arī vairākkārt esam vērsušies pie Rīgas domes un vērsuši uzmanību, ka viņiem nopietni jāuzlabo šis darbs, jo diemžēl visās apkaimēs šis pakalpojums nav pieejams cilvēkiem. Protams, ir apkaimes, kur ir ļoti labi, ir salikti konteineri, cilvēki zina, kas tur ir liekams iekšā, un to arī veiksmīgi dara, bet ir arī apkaimes, kurās vēl joprojām šo konteineru nav pietiekamā daudzumā un ir pat varbūt tādas vietas, kur ir veselu rindu daudzdzīvokļu mājas, un šī brūnā konteinera nav,” saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Rīgas Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis apgalvo, ka tagad Rīgā dalīti tiek savākta aptuveni sestā daļa no visiem bioloģiskajiem atkritumiem un mērķis ir to gada laikā dubultot. Taču arī ar to nepietiek. Turklāt cilvēkiem jāveido pieradums šķirot, un pie tā jāstrādā arī pašvaldībai un atkritumu apsaimniekotājiem.

“Ne vienmēr tas, ko mēs savācam arī no iedzīvotājiem, no jau uzstādītajiem konteineriem, tā kvalitāte atbilst tām definētajām prasībām. Jā, iedzīvotāji šķiro, cenšas, bet bieži vien piejaukumu apjoms šajās frakcijās ir tāds, ka Getliņi tālāk viņus nevar izmantot ierastajā kārtībā, kā viņiem ieplānots. Līdz ar ko arī sanāk tas disbalanss, jo prasības un realitāte ne vienmēr saskan. Tāpēc mēs iestājamies par to, ka valstij būtu jāizveido vienots standarts visai valstij, visiem operatoriem, visām pašvaldībām, visiem poligoniem - kas ir šķirojams, kāda ir kvalitāte bioloģijai, attiecīgi sadzīves atkritumiem un tā tālāk,” saka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Clean R” izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Kādai tieši jābūt dalītajai atkritumu savākšanas sistēmai? Ko šķirot un ko nē? Valstī vienoti kritēriji nav noteikti. Un tas ir viens no lielākajiem Valsts kontroles pārmetumiem politikas veidotājiem. Katrā vietā ir kaut kas savs, ko nosaka pašvaldības, atkritumu apsaimniekotājs un poligoni. Piemēram, kāda izmēra zarus var nodot bioloģiskajos atkritumos, vai pa vidu var būt kāda papīra salvete un tamlīdzīgi.

Tuvojoties šai te ekspluatācijā pieņemšanai, protams, sākās jautājumi par to, ko var vai nevar likt šajos bioloģisko atkritumu konteineros, jo, kā jau es minēju, mēs dalīti vākti pieņēmām jau pirms tam, un mēs šos nosacījumus izvirzījām atbilstoši mūsu tehnoloģijai. Bet mēs arī vienmēr teicām, protams, ja būtu valstiski noteikts, kas mums ir jāspēj pārstrādāt, tad mēs arī domātu un risinātu no pretējās puses - tātad, ja mums ir deleģējums to pieņemt un pārstrādāt, arī domātu no savas puses. Šajā gadījumā sanāca, ka mēs bijām pirmie, visi skatījās uz mums. Un, tā kā mēs izgājām no tās savas tehnoloģiskās iekārtas, ja tomēr nu, protams, skatoties arī citu valstu pieredzi,” sacīja SIA “Getliņi EKO” Vides pārvaldības daļas vadītāja Baiba Rosicka.

Iedzīvotājiem arī par sašķiroto bioatkritumu nodošanu ir jāmaksā, taču - par vismaz 20 procentiem mazāk nekā par nešķirotiem. Šāda proporcija noteikta ar likumu.

Pēc revīzijas ieteikuma VARAM tagad sola gan izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām, lai tās varētu saprast, vai šķirošanas sistēma ir ieviesta, kā arī vienādot prasības par atkritumu šķirošanu - kas tad ir tas, ko var nodot, un ko nevar.

Bioatkritumu apsaimniekošanas sistēmu visā Latvijā jāievieš līdz nākamā gada beigām. Tomēr daļa pašvaldību šobrīd pat nav uzsākušas darbus. Ja to neizdarīs, Latvijai var draudēt Eiropas soda sankcijas, kuru apmērs ir no pusmiljonam līdz pat vairāk nekā desmit miljoniem. VARAM uzsver - Latviju ir apmeklējuši Eiropas Komisijas nolīgtie konsultanti, kas novērtēs progresu un sniegs ieteikumus atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai, bet tas vēl nav nenozīmē, ka būs jāmaksā miljoni sodos. “Soda naudas piemēro tad, ja ir acīmredzami pārkāpumi, netiek vairs sniegts, piemēram, pakalpojums, kā tas bija Neapolē savulaik. Jā, tur tika piemērotas soda naudas, kad atkritumus vienkārši neviens vairs nevāca uz ielām,” saka Vesere.

Eiropas prasība ir ieviest bioatkritumu savākšanas sistēmu līdz nākamā gada beigām. Taču vēl nav uzstādīti mērķi, cik daudz atkritumu šādi būs jānodala. Tomēr skaidrs, ka atkritumu šķirošanu un pārstrādi būs būtiski jāveicina, jo 2035. gadā poligonos varēs apglabāt tikai desmit procentus atkritumu. Šobrīd apglabā pat vairāk nekā pusi.