Medikamentu izrakstīšana ar starptautisko nepatentēto nosaukumu jeb ģenērisko nosaukumu ir veids, kā sarunāties visiem vienā valodā, komentējot Veselības ministrijas (VM) šonedēļ piedāvātos priekšlikumus ar mērķi samazināt zāļu cenas, sacīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.
Pēc viņas paustā, medikamentu ģenēriskos nosaukumus jau patlaban izmanto visā pasaulē, līdz ar to, ja pacients aizbrauc uz citu valsti, viņam ir vieglāk komunicēt, jo viņš zina, kas ir tā aktīvā viela, kas nepieciešama.
"Piemēram, Latvijā ir zāles ar vienu nosaukumu, bet Vācijā tām atkal ir cits nosaukums, un tas starptautiskais nepatentētais nosaukums ir kā sarunāšanās. Es nezinu, vai obligāti jāpāriet uz zāļu vispārīgā nosaukuma izrakstīšanu arī nekompensējamajām recepšu zālēm, taču tas ir ieteicams un ārsti ir jāizglīto," sacīja Aizsilniece.
Vienlaikus gan viņa, gan arī Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs atzina, ka VM priekšlikums pāriet uz zāļu vispārīgā nosaukuma izrakstīšanu arī nekompensējamajām recepšu zālēm nav nekāds jaunums, par to esot diskutēts jau vismaz 20 gadus. Kalējs norādīja, ka līdzīgs priekšlikums nācis no kādreizējās veselības ministres Ingrīdas Circenes.
"Tas ir gadījums, kad aptiekā attiecīgo medikamentu var piemeklēt pēc tā ģenēriskā nosaukuma. Mums ir tādi medikamenti, kas var būt deviņos izpildījumos, visi tie paracetamoli, aspirīni. Piemēram, ja izraksta aspirīnu, tad aptiekās uzreiz var izvēlāties, kuru aspirīnu piedāvāt atkarībā no cenas. Tādos gadījumos arī jābūt farmaceitam zināšanām, ko tas medikaments nozīmē," atzīmēja Kalējs.
Aizsilniece gan piebilda, ka nereti ārsti uzskata, ka dažādu ražotāju zālēm ir atšķirīga kvalitāte, taču tas esot diskutabls jautājums.
Savukārt, komentējot piedāvājumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) visiem medikamentiem no 12% līdz 5%, Aizsilniece pauda pārliecību, ka tas ir pareizs solis, jo Latvijā medikamentiem ir viens no augstākajiem PVN Eiropā. Viņasprāt, to gan vajadzētu samazināt ne tikai medikamentiem, bet arī medicīniskajai pārtikai. Kā piemēru viņa minēja smagi slimajiem pacientiem paredzētos proteīna dzērienus, kuri Latvijā daļēji tiek kompensēti cilvēkiem ar stomām, bet citiem nākas par tiem maksāt pilno PVN.
Viņa uzsvēra, ka jau 2004.gadā LĀB centās panākt, lai PVN gan medikamentiem, gan medicīniskai pārtikai nav augstāks par 5%.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) sagatavojusi priekšlikumu, kas ļautu samazināt zāļu cenu, tajā skaitā vērtēt PVN samazināšanu visiem medikamentiem no 12% līdz 5%, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Veselības ministrs uzsvēra, ka šāds solis nepieciešams, jo zāles vajag pamatā sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kurām ir zema pirktspēja. VM šo priekšlikumu virza attiecībā uz 2023.gada budžetu.
Latvijai starp pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir ne tikai proporcionāli viens no mazākajiem finansējumiem veselības aprūpei, bet arī salīdzinoši ierobežota zāļu pieejamība iedzīvotājiem, atzīmēja Pavļuts.
