NATO ir jāpaplašina klātbūtne visā Austrumu flangā, īpaši Baltijas reģionā, piektdien uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, Rumānijā piedaloties Bukarestes devītnieka (B9) valstu vadītāju sanāksmē.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, valsts pirmā persona norādīja, ka līdz ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai drošības situācija Eiropā ir būtiski mainījusies, un šīs ir ilgtermiņa izmaiņas. Viņa ieskatā, šī situācija pieprasa NATO domāšanas maiņu.
"Mēs nedrīkstam dot Krievijai iemeslu apšaubīt NATO solidaritāti vai mūsu apņēmību aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru. Tādēļ NATO ir nopietni jāstiprina sava klātbūtne visā NATO Austrumu flangā un it īpaši Baltijas reģionā. Tam ir jābūt atspoguļotam jaunajā stratēģiskajā koncepcijā, ko plānots pieņemt NATO samitā Madridē," uzrunājot B9 valstu vadītājus, norādīja Valsts prezidents.
Tāpat Levits atzīmēja, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO ir ļoti svarīga ne tikai Baltijas reģiona, bet arī visas alianses drošībai.
Savā uzrunā Valsts prezidents uzsvēra, ka transatlantiskā vienotība ir jāstiprina gan politiski, gan militāri. Pēc viņa paustā, lai varētu stiprināt militārās spējas un alianses gatavību, nepieciešams palielināt sabiedroto aizsardzības izdevumus, tostarp NATO kopējo finansējumu.
Attiecībā uz Krievijas brutālo karadarbību Ukrainā, Levits atzina, ka politikai pret Krieviju jābūt skaidrai un bez ilūzijām. Viņš uzsvēra, ka Krievijai ir jānes visa juridiskā un finansiālā atbildība par tās noziegumiem un iznīcināšanu Ukrainā. Valsts pirmā persona arīdzan norādīja, ka Latvija stingri atbalsta ideju izveidot īpašu starptautisko tribunālu par Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Runājot par Ukrainu, Valsts prezidents uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi turpināt visa veida palīdzības sniegšanu, īpaši stiprinot Ukrainas militārās spējas, lai atgūtu tās teritoriālo suverenitāti. Tāpat Levits atzīmēja, ka ir būtiski rādīt atbalstu Ukrainas eiroatlantiskās integrācijas centieniem. Viņš norādīja, ka Latvija atbalsta Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.
Valsts prezidents savā uzrunā partneriem akcentēja, ka šis NATO ir izšķirošs gads. Madrides samitā pieņemtajiem lēmumiem ne tikai stratēģiski jāatbild uz pašreizējiem drošības draudiem un izaicinājumiem, bet arī jāveido NATO un Eiropas nākotne, vienlaikus saglabājot saikni ar dalībvalstu kopīgajām demokrātiskajām vērtībām.