KNAB ir aizdomas par Šlesera biedrības iespējamiem politiskās aģitācijas pārkāpumiem [papildināts]

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis divus administratīvā pārkāpuma procesus saistībā ar partijas "Latvija pirmajā vietā" līdera Aināra Šlesera pārstāvētas biedrības "Latvija pirmā" iespējamiem politiskās aģitācijas pārkāpumiem.

Konkrētajā gadījumā tiek pārbaudīts, vai nav pieļauti kārtības, kādā veicama aģitācija par likuma ierosināšanu, pārkāpumi.

Politiskajām partijām un citiem aģitācijas veicējiem, tostarp biedrībām, ir noteikti dažādi ierobežojumi, kas jāievēro ne tikai priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, bet arī situācijās, kad tiek aicināts balsot par likumdošanas iniciatīvām, informēja KNAB.

Lai pārbaudītu, vai uz "Liepājas autobusa parka" autobusiem izvietotie aģitācijas materiāli un izplatītie drukas materiāli, proti, avīze "Latvija pirmā", atbilst likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" noteiktajai kārtībai un ierobežojumiem, KNAB sāka pārbaudi. Minētajos aģitācijas materiālos aicināts parakstīties par atbalstu "dabiskai ģimenei".

Pārbaudē KNAB konstatēja, ka uz AS "Liepājas autobusa parka" autobusiem izvietotie materiāli un izplatītie drukas materiāli ir aģitācija par likuma ierosināšanu, kuru veic biedrība "Latvija pirmā". Aģentūra LETA jau rakstīja, ka "Liepājas autobusu parka" mazākuma akcionārs (34%) ir Liepājas pašvaldība, bet vairāk nekā puse uzņēmuma (59,82%) pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

"Liepājas autobusu parka" valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns aģentūrai LETA uz jautājumu, vai nesaskata pārkāpumus aģitācijā, atbildēja, ka "ar Šleseru sadarbība ir tīrs bizness un nekādas politikas, bija izdevīgs piedāvājums".

KNAB konstatēja, ka biedrība, iespējams, pārkāpusi likumā noteikto un aģitācijas materiālos nav norādījusi aģitācijas apmaksātāju, nav iesniegusi KNAB paziņojumu par aģitācijas materiālu izvietošanu, kā arī pārsniegusi likumā noteikto maksimālo summu, kas paredzēta izdevumiem šāda veida aģitācijai.

Tā kā par šāda veida pārkāpumiem normatīvajos aktos ir paredzēta administratīvā atbildība, KNAB lems par administratīvā soda piemērošanu biedrībai, kā arī par aizliegumu veikt turpmāko aģitāciju un par pienākumu pārsniegtos izdevumus ieskaitīt valsts budžetā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam pirms nelabvēlīga akta izdošanas KNAB aicināja biedrību iesniegt skaidrojumus, kā arī līdz 12.jūnijam labprātīgi novērst pārkāpumu, proti, pārtraukt veikt turpmāko aģitāciju.

Gadījumos, kad pārkāpums netiek novērsts labprātīgi, atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam administratīvos aktus, tajā skaitā par aizliegumu veikt turpmāko aģitāciju, KNAB ir tiesīgs izpildīt piespiedu kārtā.