Ārste atklāj, kādi priekšmeti bērniem ir visbīstamākie

Bērniem visbīstamākie priekšmeti ir magnēti un baterijas, jo to norīšana rada neatgriezeniskas sekas organismam, informēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas virsārste Alla Silova.

Pērn BKUS pēc palīdzības vērsušies 19 000 bērnu. Vairākums traumu ilgstošas sekas neatstās, taču lielāko daļu traumu pieaugušie būtu varējuši novērst, ja veltītu laiku un pūles zināšanu ieguvei par drošu laika pavadīšanu un mājokļa iekārtošanu.

Silova atzina, ka pieaugušie neuztver visus mazos priekšmetus sev apkārt kā bīstamus, taču bērna ziņkāre aicina aptaustīt un reizēm pagaršot visu - pogas, monētas, atslēgas, galda spēļu kauliņus, magnētus vai baterijas.

Pēdējie divi ierindojami īpaši bīstamo objektu kategorijā, jo, norijot bateriju, kuņģa sula izraisa reakciju, kuras rezultātā izdalās kodīga ķīmiska viela. Tā rada gremošanas trakta gļotādas un dziļāko audu ķīmisku apdegumu un var izraisīt arī vispārēju organisma saindēšanos, pat nāvi, norādīja virsārste.

Savukārt magnēti, it sevišķi, ja norīti vairāki, kustoties pa zarnu traktu, var savstarpēji pievilkties un izraisīt zarnu plīsumu jeb perforāciju. Tad nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās un, iespējams, bērns jutīs sekas visa mūža garumā, skaidroja Silova.

Visbiežāk ar svešķermeņiem aizrijas pirmsskolas vecuma bērni, un nereti tas notiek mājas apstākļos, līdz ar to vecākiem mājoklis jāpārskata no bērna skatpunkta, patiešām, rāpojot uz ceļiem - kuras ir tās vietas, kuras mazs bērns var aizsniegt, kur atrodas soma un kas tajā iekšā - mazi priekšmeti, īpaši baterijas, magnēti, spēļu klucīši, pērlītes. Šie priekšmeti nonāk ne tikai vēderā, bet arī degunos un ausīs. Piemēram, vecākiem, neatpazīstot aizrīšanās simptomus, priekšmets var vairākus mēnešus palikt arī barības vadā un ieaugt audos - lai to izņemtu, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Silova aicina jaunos vecākus izstaigāt, izrāpot visas telpas, atrodot potenciālās riska zonas savās mājās vai pie vecvecākiem. Tikai tādā veidā var pamanīt dažādus sīkumus, kas ir zem gultas vai dīvāna un ko pieaugušais citādi nemaz nevar ieraudzīt.

Vienlaikus atbildība jāuzņemas ne tikai ģimenei. Arī bērnudārza audzinātājiem jāskaidro bērniem drošības pasākumi un uzvedība - ēdot nedrīkst skriet, pļāpāt, smieties, lēkāt, dziedāt. Ēšana un citu darbību veikšana var būt viens no aizrīšanās iemesliem.

Tāpat zīdaiņa vecumā būtiska ir pareiza rotaļlietu izvēle - pašdarinātas un attīstošas rotaļlietas ir skaistas, tomēr jāizpēta, vai tās ir drošas, no kā tās ir izgatavotas. Dažādas piešūtas podziņas un elementi motorikas attīstībai var būt viegli noplēšami vai nokožami - reizēm mazie pirkstiņi darbojas ar neticamu spēku. Lai cik skaista būtu rotaļlieta, gan dāvinātājam, gan saņēmējam primāri jāizvērtē, cik tā ir droša.

Ja svešķermenis nonācis barības vadā, biežākie simptomi būs siekalošanās, slikta dūša, vemšana, rīšanas un barības uzņemšanas traucējumi. Savukārt, ja tas ir nonācis kuņģī, var parādīties sāpes vēderā, vemšana, slikta dūša, taču mēdz būt situācijas, kad simptomi būs mazizteikti, vai to nebūs vispār.

Tikmēr lielāks priekšmets, īpaši baterijas, var iesprūst barības vadā un izraisīt gļotādas bojājumus.

Parasti bērni sabīstas un nestāsta, ka kaut ko iebāzuši degunā vai ausī, atzīstas vien tad, kad tas sāk traucēt - bērniņš raud, aiztiek to vietu, kur svešķermenis atrodas, mēģina izvilkt. Ja vecāki paši nevar svešķermeni izņemt, labāk doties pie ārsta, lai to neiebakstītu dziļāk un nebojātu gļotādu.

Tāpat aizrīties var ne tikai mazi bērni, bet arī pusaudži un skolas vecuma bērni, kas pārdrošas rīcības vai izaicinājumu dēļ norij netipiskus priekšmetus. Aizrīšanās var notikt, piemēram, ar konfektēm, popkornu vai ogām, ja bērni pamet tos gaisā un cenšas noķert ar muti. Tāpat smejoties vai runājot lielāki ēdiena gabali var nonākt elpceļos. Arī konfektes ar riekstiem var radīt problēmas, ja rieksti netiek labi sakošļāti. Nereti gadās sniegt palīdzību arī gadījumos, kad jāizņem netipiski priekšmeti, piemēram, kad košļāti bakstāmie kociņi, tāfeles adatas, apģērba daļas, rāvējslēdzēja elementi un citi sadzīves priekšmeti.

Svešķermenim nonākot gremošanas sistēmā, tiek traucēta normāla barības uzņemšana. Lielāks, neregulāras formas svešķermenis var nosprostot zarnu un radīt zarnu bojājumus, iekaisumus vai infekcijas, traucējot gremošanas procesus. Tādos gadījumos vienīgā iespēja var būt operatīva terapija, ķirurģiska iejaukšanās, bet smagākos gadījumos zarna jāārstē un ēdiens jāsaņem caur caurulīti.

Līdz ar to ēšanas laikā vienmēr jābūt vērīgiem un vispirms jākoncentrējas uz ēdiena sakošļāšanu un norīšanu, tikai pēc tam var nodoties sarunām.

Ja svešķermenis nonācis elpceļos, biežākā pazīme ir klepošana. Šādos gadījumos pirmais solis ir mēģināt no tā atbrīvoties, mudinot klepot, taču nedrīkst liet šķidrumu bērna mutē, lai izskalotu elpceļos esošo saturu. Ja svešķermenis daļēji nosedz elpceļus, tad elpošana saglabājas, bet tā ir apgrūtināta, ir izteikta klepošana. Savukārt, ja svešķermenis pilnībā nosprosto elpceļus, elpošana apstājas, notiek zilēšana un smakšana -attiecīgi jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz tālruņa numuru 113.

Lai rūpētos par bērnu drošību ir izveidota kampaņa "Pārvērt pārdrošību par drošību!", kuras mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā.

Kampaņa tapusi pēc Veselības ministrijas, BKUS un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas un tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros.