Kādēļ Latvijas griķus veikalos tikpat kā nevar nopirkt?
Griķu cenas Latvijas veikalos aizvien kāpj, turklāt uz iepakojuma nereti redzam, ka izcelsmes valsts norādīta, piemēram, Lietuva. Tas tāpēc, ka Latvijā nav savas griķu pārstrādes rūpnīcas, tādēļ tos nākas vest uz kaimiņvalsti, kur griķus arī safasē. Tomēr interese par griķu audzēšanu Latvijā ir, turklāt šogad zemnieki kāpinājuši griķu audzēšanas platības, ziņo portāls "LSM".
Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" zemnieki skaidroja - šogad palielinātas griķu sējas platības. Tāpat zemnieki apgalvoja, ka deficīta produktu mēs spējam izaudzēt pietiekošās platībās, lai pietiktu visiem Latvijas iedzīvotājiem.
To apstiprināja arī Zemkopības ministrijā. Ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns sacīja: "Mēs redzam, ka arī cenas pieaug un līdz ar to pieaug arī lauksaimnieku interese audzēt griķus vairāk, un griķu platības mums palielinājās, tas bija gan 2020., gan 2021. gadā un tas, ko mēs varam redzēt šajā gadā."
Viņš skaidroja -
ja pērn griķu platības bija 20 tūkstoši hektāru, tad šogad jau 28 tūkstoši hektāru.
Turklāt griķi ir viena no kultūrām, kurus, izrādās, audzēt ir visvieglāk, un viss ir videi draudzīgi un arī ekoloģiski.
Zemnieks Valdis Valdovskis skaidroja: "Tā nekas, iesēj un gaidi, kad novāks, vienīgais rudenī jāgaida labvēlīgi apstākļi, lai varētu novākt; mēs ķimikālijas nelietojam, lai griķus novāktu, jāgaida pirmie sali. Ja nav salu, tad ir grūti, tad daudz jānodedzina degviela, lai nožāvētu."
Savukārt zemnieks Ivars Keviešens sacīja: "Griķus ir audzēt gauži vienkārši, principā mēs viņus iesējam un nokuļam, nekas vairāk netiek darīts. Tā kā griķis ir... šodien visiem patīk tā bioloģiskā tēma, viņš ir absolūti bioloģisks produkts, ko likt galdā."
Tomēr ir kāda problēma, proti, Latvijā griķus iepērk, bet nepārstrādā - tie ceļo uz kaimiņvalstu pārstrādes rūpnīcām, kādu Latvijā nav. AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils norādīja: "Mūsu princips ir tāds, ka mēs iepērkam griķus no mūsu piegādātājiem, zemniekiem, tālāk griķus vedam pie mūsu sadarbības pārstāvjiem Lietuvā. Vēsturiski ir bijusi vairāk nekā tikai viena griķu pārstrādes līnija, un, visticamāk, ka šī produktu pārstrāde tajos laikos nebija rentabla vai nepieciešamie apjomi, lai spētu efektīvi ražot, un diemžēl šī griķu pārstrāde, laikam ejot, ir izzudusi pilnībā industriālā līmenī."
It kā jau mūsu griķi atgriežas Latvijā, tomēr uz safasētajām paciņām veikalu plauktos varam lasīt, ka izcelsmes valsts tiem nu jau ir cita, jo fasēti ne savā mītnes zemē.
"Tā kā Latvijas graudus, Latvijas griķus vedam uz Lietuvu, taču saņemam atpakaļ kā izcelsmes valsti Lietuvu, bet veikalos pieejami, kā mēs varam redzēt, novērot, ir Kazahstānas izcelsmes, Lietuvas, ir pat Krievijas izcelsmes pieejami griķi," norādīja Amsils.
Dažās vietās Latvijā ir nelielas griķu pārstrādes iekārtas, bet tās spēj nodrošināt pavisam mazu tirgus sadaļu.
Zemnieks Keviešens sacīja: "Mēs Latvijā vedam, ir tādas nelielas privātas lobītavas, mēs priekš sevis izlobām. Tie lobīšanas veidi ir divi - viens ir ar tvaiku, otrs ar berzi. Kad ar berzi, tad ir tas zaļais griķis, kurš ir savādāks pēc garšas īpašībām, ja ar tvaiku, tad ir brūns, tas tradicionālais, tā teikt."
Bet to, kāpēc griķiem cenas aug un aug, nosaka graudu biržas cenas.
"Tas viss atkarīgs no graudu biržas cenas, tas ir indikators, kā uzvedīsies graudu biržas, kāda graudu cena biržā, tas ietekmēs arī griķu cenu. Pandēmija, karš, tā cena šobrīd ir augsta un viņa turas," sacīja Keviešens.