Dzērājšoferiem draud ar uzvedības korekcijas programmām tiesību atgūšanai

Satiksmes ministrijas (SM) rosinātie grozījumi paredz stingrākas prasības transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai un atgūšanai personai, kura ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgas, kaitējošas lietošanas vai atkarības.

Likumprojekts paredz, ka dzērājšoferiem būs jāpierāda vismaz vienu gadu stabila remisija, ko apliecina ārstējošā narkologa atzinums. Tāpat precizētais regulējums nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājs, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības varēs atgūt pēc dalības uzvedības korekcijas programmā.

SM skaidro, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā ir pārkāpums ar augstu sabiedrisko bīstamību. Tas apdraud ne tikai pašu transportlīdzekļa vadītāju, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību. Tādējādi arī valsts reakcijai uz šādu pārkāpumu nevajadzētu aprobežoties tikai ar pārkāpēja sodīšanu, it īpaši, ja šāds transportlīdzekļa vadītājs pēc pārkāpuma vēlas atgriezties ceļu satiksmē un atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Korekcijas programma, kas vadītāja apliecības atgūšanai būs jāapmeklē dzērājšoferiem, būs vērsta uz cilvēka domāšanas un izpratnes maiņu, apzinoties savas rīcības motīvus un sekas.

Grozījumu paredz arī vienkāršotu ceļa zīmju izvietošanu pašvaldībām uz laiku. Tāpat tiks samazināts administratīvais slogs caurlaižu izsniegšanai pasta pakalpojumu sniedzējiem, kam tās nepieciešamas, lai īslaicīgi apstātos vietās, kur tas aizliegts, atsevišķos gadījumos iebrauktu zem aizlieguma zīmēm, lai piegādātu sūtījumus.

Tāpat grozījumi likumā nodrošinās to, ka turpmāk informācija par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu reģistrētajiem soda punktiem būs ierobežotas pieejamības informācija.

Tāpat šodien konceptuāli atbalstīti vēl citi grozījumi Ceļu satiksmes likumā, un daļa no piedāvātajiem grozījumiem abos likumprojektos sakrīt. Grozījumi paredz uzlabot ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības regulējumu, ieviešot Eiropas Savienības attiecīgās direktīvas nosacījumus.

Likumprojekts paredz noteikt pienākumu ceļu pārvaldītajiem veikt normatīvajos aktos līdz šim neminētas darbības - ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumu, ceļu satiksmes drošības inspekciju un tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu. Reizē tiek norādīts, ka praksē jau pašlaik tiek veikta ceļu drošības novērtēšana.

Likumprojekts arī paredz, ka Ministru kabinets noteiks iepriekšminēto ceļu satiksmes drošības pārvaldības procedūru veikšanas kārtību. Plānots arī vienkāršot satiksmes organizācijas ieceru saskaņošanas kārtību.

Ar grozījumiem paredzēts legalizēt jau pastāvošu praksi un radot iespēju pašvaldībām autonomi veikt satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas un noņemšanas saskaņošanu, tādā veidā mazinot administratīvo slogu ceļu pārvaldītājiem.