VARAM nepiekrīt Valsts kontroles lēmumam par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas neefektivitāti

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iebilst Valsts kontroles (VK) paustajiem pārmetumiem par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iebilst Valsts kontroles (VK) paustajiem pārmetumiem par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.

VK ieskatā Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota.

Taču VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš norāda, ka pašlaik atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam īstenošana ir tikai tā sākuma stadijā, līdz ar to saņemtais atzinums balstās pieņēmumos par iespējamu nākotnes attīstību.

Tāpat ministrijai ir atšķirīgs skatījums par VK secinājumiem par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībām un prognozēm, kur uzsvars likts nevis uz ekonomiju, ko rada atkritumu šķirošana, bet gan uz iedzīvotāju potenciāli zaudētajiem ienākumiem par atkritumu apsaimniekošanu.

Turklāt revīzijā esot izmantota metode, ko VK 2015.gada revīzijā norādīja kā nepieņemamu.

"Uzskatām, ka, nosakot par mērķi veicināt direktīvās noteikto uzdevumu sasniegšanu, ministrija rīkojusies atbilstoši," saka Ķēniņš.

VARAM norāda, ka pretēji VK revīzijā paustajam, prasības biogāzes iekārtām obligāti pieņemt bioloģiski noārdāmos atkritumus stājās spēkā tikai 2022.gadā, kad Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns jau bija spēkā.

Minētā plāna izstrādes laikā no Latvijas Biogāzes asociācijas netika saņemts ierosinājums iekļaut biogāzes iekārtas kā daļu no bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes infrastruktūras. Tāpat VARAM ieskatā nav korekts VK atzinums, ka netiek rosinātas izmaiņas bioloģiski noārdāmu atkritumu kompostēšanas laukumu un biogāzes staciju izmantošanai un pielāgošanai mājsaimniecības bioloģisko atkritumu pārstrādei.

Ministrija skaidro, ka rosināt izmaiņas var atļaujas pieprasītājs vai gadījumos, ja konstatētas neatbilstības. VARAM nav dotas tiesības rosināt šādas izmaiņas.

Ministrija arī vērš uzmanību, ka Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.- 2020.gadam paredzētie pasākumi sadzīves atkritumu dalītās savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, kā arī pārstrādes un materiālu reģenerācijas veicināšanai nodrošina arī bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamos risinājumus.

Plāns tika izstrādāts, pamatojoties tēzē, ka bioloģiski noārdāmie atkritumi ir daļa no sadzīves atkritumiem. Savukārt mājkompostēšanas regulējums, ir noteikts Teritoriju izmantošanas un apbūves noteikumos, kā arī pašvaldības saistošajos noteikumos.

Par 2014.-2020.gada finanšu plānošanas perioda investīciju virzieniem un veicamajām darbībām pēc VARAM pasūtījuma tika veikts izvērtējums. Pētījumā vairākkārt tieši anaerobā fermentācija ir norādīta par galveno un perspektīvāko reģenerācijas veidu bioloģiski noārdāmo atkritumu problēmas risināšanai.

Analizējot atkritumu apsaimniekošanas reģionos pieejamo infrastruktūru, ir noteikti poligoni, kur nonāk pietiekams bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms, lai attīstītu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas. Tie ir "Cinīši", "Ķīvītes", "Janvāri", "Getliņi", "Brakšķi", "Daibe".

Tādēļ VARAM par nepamatotu uzskata VK secinājumu par trūkstošu pilnīgu bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas situācijas izvērtējumu.

VARAM ieskatā bioloģiski noārdāmie un bioloģiskie atkritumi ir komplicēta atkritumu plūsma, kas veido būtisku sadzīves atkritumu daļu. Tur ietilpst arī pārtikas ražošanas un pārtikas piegādes ķēžu atkritumi.

Eiropas Savienības (ES) direktīvas par atkritumu poligoniem piemēro plašāku definīciju - par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem klasificējot organiskos atkritumus, kas spēj sadalīties aerobos vai anaerobos vides apstākļos, tajā skaitā papīrs un kartons, pauž ministrijā. Tāpat, kā to nosaka direktīvas, līdz pat 2027.gadam dalībvalstis bioloģiskus sadzīves atkritumus, kas nonāk aerobā vai anaerobā apstrādē, var ieskaitīt kā pārstrādātus vienīgi tad, ja tie ir dalīti savākti vai nodalīti to rašanās vietā.

Ņemot vērā, ka mainīsies dati un mainīgie lielumi, ministrijas ieskatā revīzija šajā brīdī neatspoguļo korektus secinājumus.

Ministrija norāda, ka VK viedoklis balstās datos, kas atšķiras no VARAM rīcībā esošajiem datiem. VARAM izmanto 2020.gada pētījuma datus, kur pētījuma veicējs tika izvēlēts atklātā publiskā iepirkuma procedūrā. Līdz ar to jāvērtē datu atšķirības un interpretācijas.

Kā ziņots, VK revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

Kā norādījusi VK, ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti ES noteiktie vides mērķi.

Tādēļ VK aicina pilnībā pārskatīt izvēlēto pieeju sistēmas ieviešanai un attīstībai un rast piemērotākos risinājumus, efektīvāk izmantojot pieejamos finanšu līdzekļus un infrastruktūru.gads un VARAM - 2023.gads.