Piektdiena, 17.maijs

redeem Dailis, Herberts, Umberts

arrow_right_alt Latvijā

Bijušais muitas šefs Vaškevičs uz tiesu neierodas jau 10 gadus, bet viņa tiesāšana turpinās

© f64.lv, Aigars Jansons

Bijušais muitas vadītājs Vladimirs Vaškevičs, kurš tiek vainots sava agrākā kolēģa Tāļa Kravaļa kukuļošanā un pēc tam arī centienos ar kukuļa palīdzību viņu piespiest mainīt liecības, uz tiesu neierodas jau 10 gadus, bet Vaškeviča tiesāšana turpinās, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

"Nekā personīga" jau iepriekš vēstīja kā savulaik ietekmīgais Vaškevičs imitēja slimošanu Austrijā. Šobrīd viņš pārcēlies uz Maskavu, kur konsultē vietējos biznesmeņus. Latvijas varas iestādes bijušas bezspēcīgas panākt Vaškeviča izdošanu.

2011.gads Vladimiram Vaškevičam sākās rokudzelžos. KNAB viņu aizturēja aizdomās par vairāk nekā 60 tūkstoš eiro liela kukuļa došanu, kas, varētu būt saistīts ar kādu Rīgas brīvostā strādājošu uzņēmumu.

Tiekoties kādā boulinga klubā, Vaškevičs esot kukuļojis savu senu kolēģi VID Tāli Kravali, lai viņš pievērtu acis ar biznesmeni Vasīliju Rožko saistītas firmas "Kravu termināls" lietā. Uzņēmumam bija radušās problēmas ar saldētas vistas gaļas iespējamo kontrabandu. Pēc naudas nodošanas Vaškevičs aizturēts.

Pēc diviem mēnešiem Centrālcietumā pret drošības naudu Vaškeviču atbrīvoja. 60 tūkstoš latu iemaksājuši advokāti. Kur nauda iegūta, viņi neatklāj, jo tas esot noslēpums.

Šī arī ir viena no pēdējām reizēm, kad Vaškevičs publiski redzēts Latvijā. Ar tiesas atļauju viņš devās uz Austriju it kā ārstēties, jo strauji esot pasliktinājies veselības stāvoklis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šonedēļ turpināja skatīt kukuļošanas lietu pret viņa kolēģi Kravali. Bez Vaškeviča klātbūtnes.

Vaškeviča advokāti bija izsaukuši divus lieciniekus, uzdeva dažus jautājumus un sēde beidzās. Viens no uzaicinātajiem bija kukuļa skandālā iesaistītās nu jau likvidētās firmas "Kravu termināls" valdes loceklis Vasīlijs Rožko, kurš noliedza, ka būtu saistīts ar kukuļošanu. Nākamā tiesas sēde nozīmēta pēc gandrīz pusgada - 15.septembrī. Lai nopratinātu vienu liecinieku.

"Tiesa ir vairākkārt veikusi pieprasījumus Austrijas prokuratūrai, tiesiskās palīdzības lūgumus, kuros bija lūgumi nodrošināt videokonferences, bija lūgumi izsniegt pavēstes apsūdzētajam. Taču tika saņemtas atbildes diezgan noraidošas, ka, ievērojot Vaškeviča veselības stāvokli, viņš nevar ne piedalīties nevienā videokonferencē arī Austrijā. Un pat izsniegt pavēstes par tiesas sēdēm norādīja, ka to nevar darīt, jo viņš ir tik psihiski, viņam tas slikts stāvoklis esot, ka to neesot iespējams izdarīt. Tātad pieprasījumi bija vairākkārtēji, manuprāt, trīs. To, ko var procesuāli izdarīt tiesa, tas tika izdarīts," saka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs.

Pēc vairāku gadu uzturēšanās Austrijā, kur Vaškevičs esot ārstējies, viņa un Vilkastes uzdevumā top filma. Tā it kā atmasko visu Latvijas valsts negodīgo dienestu izvērsto karu, lai iznīcinātu godīgu muitas ierēdni, kurš aizšķērsojis ceļu nepareizajiem cilvēkiem. Un nu piekalts gultai.

"Nekā personīga" rokās nonāca filmas melnais materiāls. Šajos video redzams, ka ar Vaškeviča stāvokli nemaz nav tik slikti. Filmā viņam ir grūtības izkāpt no gultas, bet melnajos materiālos Vaškevičs spēj zibenīgi pielekt kājās no invalīdu ratiem, lai aizvērtu palātas durvis.

"Faktiski ir tā, ka no Vaškeviča kunga pēdējā ziņas, kur būtu viņa paraksts, ir 2018.gada aprīlī. Viņš raksta, ka viņa vienīgie aizstāvji būs Kvjatkovska ar Dzalbi. Kas attiecas par viņa atrašanās vietu, cik zinu, tad informācija bija, ka viņš it kā deklarējis savu dzīvesvietu Krievijā, uz turieni aizsūtīta visa pakete pa izdošanu. Bet tas var būt arī falsifikācija. Nav zināms... Tas nav īsti apstiprinājies un tālākas informācijas nav. Kaut gan tā dokumentu pakete jau trīs mēnešus tur nosūtīti," pauž prokurors Arvis Miglāns.

Pret Vaškeviču kopumā ierosinātas trīs lietas. Par informācijas nesniegšanu amatpersonas deklarācijā. Šī lietas joprojām tiek iztiesāta. Kā arī centieniem piekukuļot un ietekmēt bijušo kolēģi Kravali, lai viņš mainītu liecības lietā, kuras dēļ Vaškevičs nonāca aiz restēm. Kā liecina "Nekā personīga" rīcībā esošs Rīgas pilsētas centra rajona tiesas spriedums, šajā lietā figurēja vēl viens Vaškeviča kolēģis Igors Semjonovs. Viņš nozieguma plānošanā atzinās un saņēma vieglu sodu - divus gadus nosacīti. Kravalim liecību maiņu solīti trīs miljoni eiro. Izmantoti pat draudi uzrunāto biznesmeni uzspridzināt savā automašīnā, lai šādi brīdinātu Kravali.

2017.gadā Vaškevičam bija beidzies termiņš Latvijas republikas pasei. To saņemt varētu Latvijas vēstniecībā, kur, iespējams viņu aizturētu un nogādātu uz cietumu Rīgā. Bet kā noskaidrojām, jauna pase Vaškevičam nav izsniegta. Kā apstiprina vairāki avoti, Vladimirs Vaškevičs Austriju pametis un pēdējos divus gadus dzīvo Maskavā. Visticamāk sākumā saņēmis bēgļa statusu, bet šobrīd esot nokārtojis un saņēmis Krievijas pilsonību. Maskavā dzīvo īrētā dzīvoklī. Kā redzams Krievijas publiskajos reģistros, Vaškevičs reģistrējies Krievijā kā individuālais komersansts. Šobrīd mēģinot nodarboties ar konsultāciju sniegšanu loģistikas jautājumos, kur zināmās krievvalodīgo uzņēmēju aprindās esot iemantojis cieņu. Ināra Vilkaste joprojām dzīvojot mājā Dārzciema ielas rajonā Rīgā.

Tiesiskās palīdzības lūgumi ir mehānisms, ko izmanto, lai citu valstu iestādēm lūgtu pierādījumus, izdot ārvalstīs bēguļojošas personas vai veikt citas darbības. Īpaši, ja lūgumus sūta trešajām valstīm, Krievijai, Ķīnai, tie paliek bez atbildes. Tā veiksmīgi Krievijā gadiem slēpās Jūrmalgeitā iesaistītais uzņēmējs Germans Milušs. Viņš uz kaimiņzemi aizlaidās kravas auto ierīkotā slēpnī, bet vēlāk Krievijā saņēma politisko patvērumu, lai izvairītos no cietumsoda. Panākt viņa izdošanu neizdevās.

Citā KNAB sāktā lietā saistībā ar iespējams neatļautu Saskaņas reklamēšanu, slēpti caur Rīgas domes struktūrām algojot ārvalstu konsultantus, KNAB jau vairākus gadus sarakstās ar Spānijas un Vācijas institūcijām. Saņemt nepieciešamo informāciju neizdodas.

"Aktīvāk? Tiesa sūta, sūta dokumentus izsniegšanai, saskaņot videokonferences likumā noteiktajā kārtībā. Tā nav tiesas kompetence, cik ilgi tas notiek, cik ātrā tempā Austrija atbild, varbūt viņiem ir likums, ka trīs mēnešu laikā tikai arī atbildēt, piemēram, trīs mēnešu laikā. Nu tad mēs gaidām. To atbild, lai sasniegtu rezultātu. Vai vara skatīt lietu bez viņa klātbūtnes," saka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs par šādu problēmu no dienestiem neesot dzirdējis. Bet viņa kolēģis Andrejs Judins pieļauj, vairākos gadījumos izmeklētāji varētu strādāt aktīvāk.

"Nekā personīga" vaicāja KNAB kā viņi vērtē ilgo lietas gaitu un nespēju gadiem panākt Vaškeviča izdošanu Latvijai. Birojs atrakstīja, ka atturas plašāk vērtēt pašu uzsākto lietu, kurā jau 11 gadus ilgst tiesvesība.