Tiesa pretēji PMLP uzdod piešķirt patvērumu Baltkrievijas opozicionāram

Administratīvā rajona tiesa maija beigās pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumam uzdevusi piešķirt patvēruma statusu Latvijā kādam Baltkrievijas opozicionāram, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.

Vīrietis pērn 3.septembrī nelikumīgi šķērsoja Latvijas un Krievijas robežu un vērsās robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Vīrietis lūdza patvērumu saistībā ar viņa kā citādi domājoša un politisko protestu organizatora un dalībnieka iespējamo arestu. Viņš apgalvoja, ka ir piedalījies protesta gājienos un līdz ar to elektroniski saņēmis draudus.

Vīrietis Baltkrievijā pirms aptuveni desmit gadiem bija izveidojis mājaslapu, kur rakstījis par to, kā varētu notikt valdības gāšana, vēlāk minētais saturs tika dzēsts un pieteicējam nav pārliecības, ka kāds šo mājaslapu vispār ir skatījies. Pēdējo 10-15 gadu laikā pieteicējs ir piedalījies arī mītiņos, tomēr centās neiekļūt bīstamā situācijā.

Vīrietis bija pamanījis, ka ikreiz, kad viņš kanālā "Youtube" skatījies video sižetus par opozīciju Baltkrievijā, viņa interneta pārlūkā parādījušies dažādi attēli un video, kuros redzami naži, ieroči un OMON darbinieki, kuru ieroči bija vērsti pret viņu, slepkavības, nelaimes gadījumi, nodegusi lauku māja, pie kuras stāvējuši ugunsdzēsēji un smīnējuši par notikušo.

Minētos attēlus un video vīrietis uztvēris kā viņam personīgi izteiktos draudus

no Baltkrievijas valdības puses.

Tāpat vīrietim bija pārliecība, ka Baltkrievijas Valsts drošības komiteja viņu izseko. Kādu dienu vīrietis sapratis, ka viņa datoram ir pieslēgušies citi lietotāji, kuri bija piekļuvuši arī datora darba virsmai. Tajā brīdī, ieraugot kādas sievietes atsūtīto paziņojumu par to, ka nākošajā dienā tiek plānots mītiņš, vīrietis uzskatīja, ka arī viņš varētu tikt uzskatīts par mītiņa līdzorganizatoru un līdzdalībnieku visai protestu kustībai.

2021.gada pavasarī vīrietis nolēma izceļot no Baltkrievijas. No sākumā viņš centās iekļūt Lietuvā, bet tur bija ļoti stingra robežkontrole. Tad viņš bija spiests mainīt plānus un doties uz Krieviju, kur kādu laiku neoficiāli strādāja.

Krievijā viņš dzīvoja pastāvīgās bailēs, ka viņu varētu deportēt uz Baltkrieviju. Līdz ar to vīrietis pērn vasarā devās Latvijas virzienā.

PMLP šogad janvārī vīrietim atteica piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu. PMLP argumentēja, ka vīrieša raksturotās bailes no vajāšanas ir subjektīvas, nav konstatējama cēloņsakarība, kas liecinātu par viņa baiļu saistību ar Baltkrievijā notiekošo. Tāpat Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvju interese par viņu nav saprātīgi izskaidrojama.

Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, vīrietis vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Tiesā iesniegtajos papildinājumos vīrietis norādījis, ka 2020.gada rudenī publiski pauda savu neapmierinātību ar Baltkrievijas varas nemainīgumu, organizējot vienpersonisko piketu, kura laikā viņš aptuveni 10 minūtes nostāvēja pie Ministru padomes ēkas, turot rokās plakātu ar uzrakstu "Nost nemainīgo varu".

Viņu aptuveni uz stundu aizturēja kārtības sargi. Tāpat viņš ar savu negatīvo viedokli par Baltkrievijas varu dalījās ar saviem draugiem un paziņām.

Tāpat viņš vismaz trīs reizes piedalījās 2020.gadā pēc prezidenta vēlēšanām rīkotājos piketos. Pēc minētajām aktivitātēm vīrietis sācis izjust pastiprinātu uzmanību no Baltkrievijas drošības dienestu puses.

Vīrietis tiesai nav noliedzis, ka viņam nav pierādījumu par viņa politiskajām aktivitātēm, jo Baltkrievijas drošības dienestiem ir tiesības bez īpašas atļaujas pārbaudīt personu telefonu un datoru saturu. Baidoties no aizturēšanās, viņš neglabāja ierīcēs kompromitējošo informāciju.

PMLP tiesai argumentēja, ka sākotnējās un personiskās interviju laikā vīrietis pamatā minēja ļoti senus notikumus, kuri risinājās pirms 10-15 gadiem, pieminot arī dalību demonstrācijā, kuras laikā viņš slēpa savu sēju un bija ļoti uzmanīgs. Pārvalde apšauba pieteicēja pieteikuma papildinājumā minētās iespējamās vajāšanas un pastāvošā apdraudējuma patiesumu.

Ne sākotnējā, ne arī personiskajā intervijā pieteicējs nebija norādījis uz pieteikuma papildinājumā minētajiem notikumiem, kā, piemēram, individuālās attieksmes paušanu pie Ministru padomes ēkas un tam sekojošu aizturēšanu, vairākkārtējo dalību piketos 2020.gadā. Tāpat PMLP nebija konstatējusi, ka pret vīrieti līdz pat viņa izbraukšanai būtu vērsušās Baltkrievijas varas iestādes.

Tiesa tomēr nolēma uzdot PMLP viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Jau rakstījām, ka pēdējos gados Latvija piešķīrusi patvērumu vairākiem desmitu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Plašāka Baltkrievijas pilsoņu interese par nokļūšanu Latvijā parādījās 2020.gadā pēc Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurām šajā valstī sekoja plaši protesti.