Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā par mātes partneres tiesībām saņemt bērna kopšanas atvaļinājumu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas virzīti Satversmes tiesas (ST) sprieduma izpildei attiecībā uz mātes partneres tiesībām saņemt bērna kopšanas atvaļinājumu.

Grozījumi vēl būs jāskata galīgajā lasījumā, uz kuru priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 7.jūnijs.

Ja bērna paternitāte nebūs noteikta, tad citai personai, kas nav bērna māte, plānots piešķirt tiesības uz desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Šādu atvaļinājumu piešķirtu tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

Tādējādi paredzēts izpildīt ST spriedumā nospriesto, kas attiecīgo likuma normu, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, atzina par neatbilstošu Satversmei.

Grozījumi arī paredz, ka turpmāk tēvam pēc bērna piedzimšanas būs tiesības uz desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu līdz šim esošo desmit kalendāro dienu vietā, aģentūru LETA iepriekš informēja LM pārstāvis Egils Zariņš.

Paredzēts, ka desmit dienu atvaļinājums bērna tēvam tiks piešķirts pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Līdz šim tas bija jāizmanto divu mēnešu laikā.

Izmaiņas likumā arī paredz iespēju pagarināt darbinieku pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem.

Grozījumos paredzēts no vienas puses ierakstīt, ka pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Reizē, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, varēs vienoties par pārbaudes laika noteikšanu, kas ir ilgāks par trim mēnešiem, bet nepārsniedz sešus mēnešus.

Kā iepriekš Sociālo un darba lietu komisijā skaidroja Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis, grozījumi paredz regulēt darbinieku pārbaudes laiku, atkāpjoties no minimālā standarta un pagarinot to līdz sešiem mēnešiem. Proti, sociālajiem partneriem vienojoties, varēs atteikties no patlaban noteiktajiem trim mēnešiem un pielāgot pārbaudes laiku pēc nepieciešamības.

Kā piemēru Badovskis minēja proporcionalitātes principu attiecībā uz pārbaudes laiku, ja tiek slēgti īstermiņa līgumi uz noteiktu laiku. Piemēram, ja darba līgums tiek noslēgts uz pusgadu, tad pārbaudes laiks nevar pārsniegt vienu mēnesi, bet, ja līdz vienam gadam, tad nevar pārsniegt divu mēnešu pārbaudes periodu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja aģentūrai LETA vērtēja, ka šie grozījumi nesamazinās darbinieku kopējo aizsardzības līmeni. Oškāja skaidroja, ka gadījumos, ja pārbaudes laiks tiks pagarināts, tad arodbiedrība monitorēs, vai tas ir kāds īpašs amats, kuram nepieciešamas tādas prasmes, par kurām var pārliecināties tikai ilgākā laika posmā.

Tāpat grozījumi paredz nodrošināt darbiniekus ar precīzu informāciju, piemēram, par nosacījumiem, kādā veida darbs tiek īstenots, darba laiku, attiecību izbeigšanas laiku. Vienlaikus grozījumi paredz saskaņot darbinieku, kuriem ir darba un ģimenes pienākumi, privāto un darba dzīvi.

Grozījumi Darba likumā paredz arī, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu.

Šajā kontekstā darbiniekam arī būs tiesības prasīt iespēju veikt darbu attālināti.

Savukārt darba devējam būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā.

Tāpat būs noteikts darba devēja pienākums informēt darbinieku par vairākiem būtiskiem darba attiecību elementiem, piemēram, pārbaudes laiku un tā ilgumu, darbinieka tiesībām uz apmācībām, kā arī detalizētāk regulēts pārbaudes laiks, jautājumi, kas skar tos darbiniekus, kuru darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams.

Vienlaikus tiks ieviests piecas darba dienas ilgs tā sauktais aprūpētāja atvaļinājums.

Grozījumi Darba likumā paredz arī precizētus noteikumus attiecībā uz darba samaksas jautājumiem gadījumos, ja viena kompānija nosūta darbinieku pienākuma izpildei citā kompānijā.

Badovskis uzsvēra, ka, ieviešot praksē grozījumus, darba devējs iegūs noteiktu kārtību, pārredzamus noteikumus, kas pozitīvi ietekmēs komersantu darbību.